Atšķirības starp "Ails" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Ails''' (no tjurku ''авул, аул'' - mng. ''айл'', tat. ''авыл'', kirg. ''айыл'', bašk. ''ауыл'') – XII-XVI gs. Eirāzijas stepes [[Nomadi|nomadu]] (tjurku, mongoļu) apmetne (nomaina t.s. hureņu) un to apdzīvojošā lielģimene (sastāvoša no vairāku paaudžu radiniekiem ar ģimenēm un vergiem) ar savu saimniecību, kas saimnieko teritorijā, kuru tiem piešķīris dzīvei zemes kungs ([[hans]], [[noijons]], [[begs]], [[baāturs]] u.tml.). Katru ailu veidoja vairākas [[jurta]]s (vienā jurtā tēvs+māte+bērni) - mazus ailus veidoja 2-3 jurtas, bet lielos ailos varēja būt vairāki desmiti vai pat simti jurtu. Vēlāk, daudzām tjurku tautām kļūstot par vietsēžiem un zemkopjiem, ails jeb [[auls]] ir pastāvīga apmetne, ciems, apdzīvota vieta. | '''Ails''' (no tjurku ''авул, аул'' - mng. ''айл'', tat. ''авыл'', kirg. ''айыл'', bašk. ''ауыл'') – XII-XVI gs. Eirāzijas stepes [[Nomadi|nomadu]] (tjurku, mongoļu) apmetne (nomaina t.s. hureņu) un to apdzīvojošā lielģimene (sastāvoša no vairāku paaudžu radiniekiem ar ģimenēm un vergiem) ar savu saimniecību, kas saimnieko teritorijā, kuru tiem piešķīris dzīvei zemes kungs ([[hans]], [[noijons]], [[begs]], [[baāturs]] u.tml.). Katru ailu veidoja vairākas [[jurta]]s (vienā jurtā tēvs+māte+bērni) - mazus ailus veidoja 2-3 jurtas, bet lielos ailos varēja būt vairāki desmiti vai pat simti jurtu. Vēlāk, daudzām tjurku tautām kļūstot par vietsēžiem un zemkopjiem, ails jeb [[auls]] ir pastāvīga apmetne, ciems, apdzīvota vieta. | ||
| − | Skat. arī: [[uluss]], [[jurta]], [[hureņa]], [[aimaka]] | + | Skat. arī: [[uluss]], [[orda]], [[jurta]], [[hureņa]], [[aimaka]] |
[[Kategorija:Arhitektūra]] | [[Kategorija:Arhitektūra]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 20. augusts, plkst. 08.02
Ails (no tjurku авул, аул - mng. айл, tat. авыл, kirg. айыл, bašk. ауыл) – XII-XVI gs. Eirāzijas stepes nomadu (tjurku, mongoļu) apmetne (nomaina t.s. hureņu) un to apdzīvojošā lielģimene (sastāvoša no vairāku paaudžu radiniekiem ar ģimenēm un vergiem) ar savu saimniecību, kas saimnieko teritorijā, kuru tiem piešķīris dzīvei zemes kungs (hans, noijons, begs, baāturs u.tml.). Katru ailu veidoja vairākas jurtas (vienā jurtā tēvs+māte+bērni) - mazus ailus veidoja 2-3 jurtas, bet lielos ailos varēja būt vairāki desmiti vai pat simti jurtu. Vēlāk, daudzām tjurku tautām kļūstot par vietsēžiem un zemkopjiem, ails jeb auls ir pastāvīga apmetne, ciems, apdzīvota vieta.
