Atšķirības starp "Ails" versijām
m |
m |
||
| (15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Ails''' (no tjurku ''авул'' - mng. ''айл'', tat. ''авыл'', kirg. ''айыл'', bašk. ''ауыл'') – XII-XVI gs. Eirāzijas stepes [[Nomadi|nomadu]] (tjurku, mongoļu) | + | '''Ails''' (no tjurku ''авул, аул'' - mng. ''айл'', tat. ''авыл'', kirg. ''айыл'', bašk. ''ауыл'') – lielģimene. XII-XVI gs. Eirāzijas stepes [[Nomadi|nomadu]] (tjurku, mongoļu u.c.) apmetne (nomaina t.s. [[hurē]]) un to apdzīvojošā lielģimene (sastāvoša no vairāku paaudžu asinsradiniekiem ar ģimenēm un vergiem) ar savu saimniecību, kas saimnieko teritorijā, kuru tiem piešķīris dzīvei zemes kungs ([[hans]], [[noijons]], [[begs]], [[sečens]], [[baāturs]] u.tml.). Katru ailu veidoja vairākas [[jurta]]s (vienā jurtā tēvs+māte+bērni) - mazus ailus veidoja 2-3 jurtas, bet lielos ailos varēja būt vairāki desmiti vai pat simti jurtu. Vēlāk, daudzām tjurku tautām kļūstot par vietsēžiem un zemkopjiem, ails jeb [[auls]] ir pastāvīga apmetne, ciems, apdzīvota vieta. |
| − | Skat. arī: [[uluss]], [[jurta]], [[ | + | Skat. arī: [[uluss]], [[orda]], [[hotons]], [[jurta]], [[hurē]], [[aimaks]], [[oboha]] |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * Греков Б.Д., Якубовский А.Ю. Золотая орда и ее падение. - Богородский печатник: Москва, 1998 - 368 c. ISBN 5-89589-005-9 | ||
| + | |||
| + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.legendtour.ru/rus/mongolia/text/zgukovskaya_txt_1.shtml Жуковская Н.Л. Пространство и время в мировоззрении монголов. // Мифы, культы, обряды народов зарубежной Азии. М., 1986 (с. 118-135)] | ||
[[Kategorija:Arhitektūra]] | [[Kategorija:Arhitektūra]] | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 11.54
Ails (no tjurku авул, аул - mng. айл, tat. авыл, kirg. айыл, bašk. ауыл) – lielģimene. XII-XVI gs. Eirāzijas stepes nomadu (tjurku, mongoļu u.c.) apmetne (nomaina t.s. hurē) un to apdzīvojošā lielģimene (sastāvoša no vairāku paaudžu asinsradiniekiem ar ģimenēm un vergiem) ar savu saimniecību, kas saimnieko teritorijā, kuru tiem piešķīris dzīvei zemes kungs (hans, noijons, begs, sečens, baāturs u.tml.). Katru ailu veidoja vairākas jurtas (vienā jurtā tēvs+māte+bērni) - mazus ailus veidoja 2-3 jurtas, bet lielos ailos varēja būt vairāki desmiti vai pat simti jurtu. Vēlāk, daudzām tjurku tautām kļūstot par vietsēžiem un zemkopjiem, ails jeb auls ir pastāvīga apmetne, ciems, apdzīvota vieta.
Skat. arī: uluss, orda, hotons, jurta, hurē, aimaks, oboha
Literatūra par šo tēmu
- Греков Б.Д., Якубовский А.Ю. Золотая орда и ее падение. - Богородский печатник: Москва, 1998 - 368 c. ISBN 5-89589-005-9
