Atšķirības starp "Altāris" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Altāris''' (no lat. ''altus'' - "augsts"; '' | + | '''Altāris''' (no ''altaria'' - "augstais upura galds", no lat. ''altus'' - "augsts"; sengr. ''βωμός'') - īpaši veidota upurēšanas vieta reliģiskā kultā, objekts, uz kura vai pie kura tiek veikts rituāls. |
* [[Kristietība|Kristietībā]] - upurēšanas galds, uz kura novietots upuris (sv. Vakarēdiens), ''svētie Raksti'', relikvijas u.tml. Centrālais arhitektoniskais objekts dievnamā. Pirmajos gadsimtos to veidoja horizontāla plāksne (''mensa''), kas novietota uz paaugstinātas pamatnes (''stipes''). Galvenā dievnama daļa, augstāka par pārējām divām daļām, novietota austrumu pusē. Paredzēts vienīgi svētkalpotāju sakramentālām darbībām un simbolizē neredzamo, garīgo pasauli. Dažos dievnamos bez viena, galvenā, ir vēl arī vairāki citi altāri, bet visu altāru iekārtojums ir vienāds. Nepieciešamie altāra piederumi ir divi galdi: [[dievgalds]] (tronis) un upura galds. Ap XII gs. aiz vai uz galda tika novietots dekoratīvs paaugstinājums - [[retabls]]. Tālākā attīstība ietekmēja altāru skaita pieaugumu un sazarotas tipoloģijas izveidošanos, piemēram, sarkofāga, ciborija, virotņu, baldahīna, tabernākula altāri u.c. | * [[Kristietība|Kristietībā]] - upurēšanas galds, uz kura novietots upuris (sv. Vakarēdiens), ''svētie Raksti'', relikvijas u.tml. Centrālais arhitektoniskais objekts dievnamā. Pirmajos gadsimtos to veidoja horizontāla plāksne (''mensa''), kas novietota uz paaugstinātas pamatnes (''stipes''). Galvenā dievnama daļa, augstāka par pārējām divām daļām, novietota austrumu pusē. Paredzēts vienīgi svētkalpotāju sakramentālām darbībām un simbolizē neredzamo, garīgo pasauli. Dažos dievnamos bez viena, galvenā, ir vēl arī vairāki citi altāri, bet visu altāru iekārtojums ir vienāds. Nepieciešamie altāra piederumi ir divi galdi: [[dievgalds]] (tronis) un upura galds. Ap XII gs. aiz vai uz galda tika novietots dekoratīvs paaugstinājums - [[retabls]]. Tālākā attīstība ietekmēja altāru skaita pieaugumu un sazarotas tipoloģijas izveidošanos, piemēram, sarkofāga, ciborija, virotņu, baldahīna, tabernākula altāri u.c. | ||
** Pareizticīgo Baznīcā - [[Bīskaps|bīskapa]] svētīts svētais altāris (vai ''antimi(e)ns'' kā tā aizvietotājs) ar svēto relikviju daļiņām (tikai pie šiem noteikumiem var tikt svinēts euharistiskais dievkalpojums). | ** Pareizticīgo Baznīcā - [[Bīskaps|bīskapa]] svētīts svētais altāris (vai ''antimi(e)ns'' kā tā aizvietotājs) ar svēto relikviju daļiņām (tikai pie šiem noteikumiem var tikt svinēts euharistiskais dievkalpojums). | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. septembris, plkst. 11.19
Altāris (no altaria - "augstais upura galds", no lat. altus - "augsts"; sengr. βωμός) - īpaši veidota upurēšanas vieta reliģiskā kultā, objekts, uz kura vai pie kura tiek veikts rituāls.
- Kristietībā - upurēšanas galds, uz kura novietots upuris (sv. Vakarēdiens), svētie Raksti, relikvijas u.tml. Centrālais arhitektoniskais objekts dievnamā. Pirmajos gadsimtos to veidoja horizontāla plāksne (mensa), kas novietota uz paaugstinātas pamatnes (stipes). Galvenā dievnama daļa, augstāka par pārējām divām daļām, novietota austrumu pusē. Paredzēts vienīgi svētkalpotāju sakramentālām darbībām un simbolizē neredzamo, garīgo pasauli. Dažos dievnamos bez viena, galvenā, ir vēl arī vairāki citi altāri, bet visu altāru iekārtojums ir vienāds. Nepieciešamie altāra piederumi ir divi galdi: dievgalds (tronis) un upura galds. Ap XII gs. aiz vai uz galda tika novietots dekoratīvs paaugstinājums - retabls. Tālākā attīstība ietekmēja altāru skaita pieaugumu un sazarotas tipoloģijas izveidošanos, piemēram, sarkofāga, ciborija, virotņu, baldahīna, tabernākula altāri u.c.
- Pareizticīgo Baznīcā - bīskapa svētīts svētais altāris (vai antimi(e)ns kā tā aizvietotājs) ar svēto relikviju daļiņām (tikai pie šiem noteikumiem var tikt svinēts euharistiskais dievkalpojums).
