Anaksagors no Klazomenām

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 27. janvāris, plkst. 15.44, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anaksagors no Klazomenām (Ἀναξαγόρας - Anaxagoras, ~500.-428.g.p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, matemātiķis, astronoms. Dzimis Klazomenās (Mazāzijā), 45 gadu vecumā pārcēlies uz dzīvi Atēnās, kur pirmo reizi vēsturē sācis publiski uzstāties ar savām domām. Viņa skolnieku vidū bija Perikls, Tukidīds, Arhelājs, Eiripīds u.c. ievērojamas tā laika personības. Tiek uzskatīts par Atēnu filosofu skolas pamatlicēju. Apsūdzēts ateismā, notiesāts uz nāvi (sodu nomainot uz ostrakismu), pametis Atēnas un pārcēlies uz Lampasku, kur pavadīja dzīves pēdējos gadus. Savos darbos postulēja kvalitatīvi bezgalīgi daudzveidīgus matērijas pirmelementus ("lietu sēklas"), kas vēlāk tika nosaukti par "homeomērijām", no kuru dažādām kombinācijām veidota visa eksistējošā pasaule. Par virzošo spēku, kas nosaka šo elementārdaļiņu savienošanos vai atdalīšanos, Anaksagors uzskatīja prātu ("nūsa"), ko viņš iedomājās kā vēl vieglāku un smalkāku vielu vai spēku. Sebesu ķermeņu sistēmas izcelšanos skaidroja kā sākotnējā haosā esošās vielas sakārtošanos virpuļveida kustības rezultātā. No Anaksagora sacerējumiem līdz mūsu dienām ir saglabājušies apmēram 20 filozofisko darbu fragmenti, galvenokārt pateicoties neoplatoniķim Simplicijam.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14. lpp.

  • Рожанский И.Д. Анаксагор. - Мысль, Москва, 1983.
  • Фрагменты ранних греческих философов. / Часть 1, От эпических космогоний до возникновения атомистики. - Наука, Москва, 1989
  • Янков В.А. Геометрия Анаксагора. // Историко-математические исследования. N°(43), 2003, с. 241–267