Atšķirības starp "Anaksimens no Milētas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
 
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Anaksimens no Milētas''' (''Ἀναξιμένης'' ~588.~525. g. p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, pēdējais [[Milētas skola]]s pārstāvis, matemātiķis, astronoms, stihisks dialektiķis, [[Anaksimandrs no Milētas|Anaksimandra]] skolnieks. Dzīvojis un strādājis Milētā (''Μίλητος, Milētos''), [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Pēc viņa domām, viss šai pasaulē cēlies no pirmmatērijas - gaisa - un atgriežas tajā. Gaiss ir bezgalīgs, mūžīgs un kustīgs. Sabiezējot tas vispirms veido mākoņus, tad ūdeni un, beidzot, zemi un akmeņus, savukārt sabrūkot pārvēršas ugunī, bet tā - gaisā. Zvaigznes ir šāda uguns, sabrūkot pasaulēm, taču mēs to siltumu nejūtam, jo tās ir pārāk tālu (taču tuvāk nekā planētas). Viņa vārdā nosaukts krāteris uz Mēness (72.5N, 44.5W; 80 km diam.).
+
'''Anaksimens no Milētas''' (''Ἀναξιμένης'' ~588.~525. g. p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, pēdējais [[Milētas skola]]s pārstāvis, matemātiķis, astronoms, stihisks dialektiķis, [[Anaksimandrs no Milētas|Anaksimandra]] skolnieks. Dzīvojis un strādājis Milētā (''Μίλητος, Milētos''), [[Mazāzija|Mazāzijā]]. Pēc viņa domām, viss šai pasaulē cēlies no pirmmatērijas - gaisa - un atgriežas tajā. Gaiss ir bezgalīgs, mūžīgs un kustīgs. Sabiezējot tas vispirms veido mākoņus, tad ūdeni un, beidzot, zemi un akmeņus, savukārt sabrūkot pārvēršas ugunī, bet tā - gaisā. Zvaigznes ir šāda uguns, sabrūkot pasaulēm, taču mēs to siltumu nejūtam, jo tās ir pārāk tālu (taču tuvāk nekā planētas).
  
== Literatūra ==
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., - 14. lpp.
 +
* Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 228. lpp.
  
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 14. lpp.
 
 
----
 
----
 
* Taran L. Anaximenes of Miletus. / Dictionary of Scientific Biography. 1. - Charles Scribner's Sons, New York, 1970, pp. 151–152. ISBN 0684101149
 
* Taran L. Anaximenes of Miletus. / Dictionary of Scientific Biography. 1. - Charles Scribner's Sons, New York, 1970, pp. 151–152. ISBN 0684101149
15. rindiņa: 17. rindiņa:
 
* Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.
 
* Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
  
 
* [http://www.iep.utm.edu/a/anaximen.htm Anaximenes - Internet Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://www.iep.utm.edu/a/anaximen.htm Anaximenes - Internet Encyclopedia of Philosophy]

Pašreizējā versija, 2016. gada 25. jūlijs, plkst. 07.05

Anaksimens no Milētas (Ἀναξιμένης ~588.~525. g. p.m.ē.) - sengrieķu filosofs, pēdējais Milētas skolas pārstāvis, matemātiķis, astronoms, stihisks dialektiķis, Anaksimandra skolnieks. Dzīvojis un strādājis Milētā (Μίλητος, Milētos), Mazāzijā. Pēc viņa domām, viss šai pasaulē cēlies no pirmmatērijas - gaisa - un atgriežas tajā. Gaiss ir bezgalīgs, mūžīgs un kustīgs. Sabiezējot tas vispirms veido mākoņus, tad ūdeni un, beidzot, zemi un akmeņus, savukārt sabrūkot pārvēršas ugunī, bet tā - gaisā. Zvaigznes ir šāda uguns, sabrūkot pasaulēm, taču mēs to siltumu nejūtam, jo tās ir pārāk tālu (taču tuvāk nekā planētas).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., - 14. lpp.
  • Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 228. lpp.

  • Taran L. Anaximenes of Miletus. / Dictionary of Scientific Biography. 1. - Charles Scribner's Sons, New York, 1970, pp. 151–152. ISBN 0684101149
  • Freeman Kathleen. Ancilla to the Pre-Socratic Philosophers. - Harvard University Press, 1978, ISBN 0674035003

  • Die Fragmente der Vorsokratiker. Bd. 1. / Hermann Diels. Walther Kranz (Hrsg. und Übers.) - Berlin, 1922
  • Jaap Mansfeld. Die Vorsokratiker I. - Reclam, Stuttgart, 1998, ISBN 3-15-007965-9.
  • Christof Rapp. Die Vorsokratiker. - Beck, München, 1997, ISBN 3-406-38938-4

  • Асмус В.Ф. Античная философия. - Высшая школа, Москва, 1998, с. 11-12
  • Философский словарь. / Под ред. И.Т. Фролова. - 4-е изд. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.

Resursi internetā par šo tēmu