Atšķirības starp "Andrejs Bogoļubskis" versijām
(jauns šķirklis) |
(jauns šķirklis) |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | kņazs '''Andrejs''', saukts '''Bogoļubskis''' (~1111-1174) – [[Vladimiras-Suzdaļas kņaziste]]s [[kņazs]], [[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] dēls. Īstenoja agresīvu ekspansiju, no 1159. gada centās pakļaut savai varai [[Novgorodas pilsētrepublika|Novgorodas republiku]]. 1169. gadā iekaroja Kijevu. 1174. | + | kņazs '''Andrejs''', saukts '''Bogoļubskis''' (kr. ''Андрей Юрьевич Боголюбский'', ~1111-1174) – [[Vladimiras-Suzdaļas kņaziste]]s [[kņazs]], [[Jurijs Dolgorukijs|Jurija Dolgorukija]] un [[Polovci|polovcu]] [[Hans|hana]] Aepas meitas dēls. 1149. gadā no tēva kā [[Daiena|dalienu]] saņēma Višgorodu (''Вышгород'') un tās kņaza titulu. 1150. gadā saņēma valdījumā Dorogobužu (''Дорогобуж''), bet 1153. gadā – Rjazaņu, taču šos valdījumus jau pēc pāris gadiem zaudēja kņazistu savstarpējos karos, un atguva tikai tad, kad tēvs bija nostiprinājies Kijevas lielkņaza tronī un sakāvis lielāko daļu savu pretinieku. Pēc tēva nāves 1157. gadā Andrejs kļuva par Vladimiras, Rostovas un Suzdaļas kņazu. Par savu rezidenci bija izvēlējies Bogoļubovas (''Боголюбова'') pilskalnu netālu no Vladimiras, no kā viņa iesauka "Bogoļubskis". Īstenoja agresīvu ekspansiju, no 1159. gada centās pakļaut savai varai [[Novgorodas pilsētrepublika|Novgorodas republiku]]. 1169. gadā iekaroja Kijevu un pasludināja sevi par [[Lielkņazs|lielkņazu]]. 1174. gada 29. jūnijā viņu atentātā nogalināja paša [[Bajārs|bajāri]]. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2016. gada 2. augusts, plkst. 12.36
kņazs Andrejs, saukts Bogoļubskis (kr. Андрей Юрьевич Боголюбский, ~1111-1174) – Vladimiras-Suzdaļas kņazistes kņazs, Jurija Dolgorukija un polovcu hana Aepas meitas dēls. 1149. gadā no tēva kā dalienu saņēma Višgorodu (Вышгород) un tās kņaza titulu. 1150. gadā saņēma valdījumā Dorogobužu (Дорогобуж), bet 1153. gadā – Rjazaņu, taču šos valdījumus jau pēc pāris gadiem zaudēja kņazistu savstarpējos karos, un atguva tikai tad, kad tēvs bija nostiprinājies Kijevas lielkņaza tronī un sakāvis lielāko daļu savu pretinieku. Pēc tēva nāves 1157. gadā Andrejs kļuva par Vladimiras, Rostovas un Suzdaļas kņazu. Par savu rezidenci bija izvēlējies Bogoļubovas (Боголюбова) pilskalnu netālu no Vladimiras, no kā viņa iesauka "Bogoļubskis". Īstenoja agresīvu ekspansiju, no 1159. gada centās pakļaut savai varai Novgorodas republiku. 1169. gadā iekaroja Kijevu un pasludināja sevi par lielkņazu. 1174. gada 29. jūnijā viņu atentātā nogalināja paša bajāri.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas padomju enciklopēdija. - Galvenā enciklopēdija redakcija: Rīga, 1981., - 242. lpp.
