Anglijas Baznīca

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 17. novembris, plkst. 14.05, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Anglijas Baznīca (Church of England) - apvieno sevī elementus no Romas Katoļu Baznīcas un protestantisma - no katoļiem neskartu paturot garīdzniecības iedalījumu trīs pamatpakāpēs - bīskapi, priesteri, diakoni, - taču reformējot liturģiju. Radās 1534. gadā, kad Parlaments ar "Virsvadības aktu" (The Act of Supremacy) pasludināja Henriju VIII par "ticības aizstāvi" (Fidei Defensor) un "vienīgo virsvadītāju uz Anglijas Baznīcas zemes", faktiski atdalot Anglijas Baznīcu no Romas katoļu Baznīcas. 1538. gadā sāka izmantot "Lielo Bībeli" (The Great Bible - Vulgatas tulkojumu angļu valodā). 1539. gada jūnijā pieņēma t.s. "Sešu pantu" (Six Articles) likumu, kas apstiprināja katolicisma doktrinālo pamatnostādņu - pārmiesošanās doktrīnas (doctrina de fide), Sv. Vakarēdiena, garīdzniecības celibāta, grēksūdzes, mises u.c., - nemainīgumu. Ap 1540. gadu tika pabeigta katoļu klosteru īpašumu konfiskācija un kopienu likvidēšana (The Dissolution of the Monasteries.) 1559. gadā tika pieņemts otrais "Vadības akts", kurš papildināja un precizēja pirmo aktu, kā arī definēja monarha kā Baznīcas galvas titulu: "Anglijas Baznīcas Virsvadītājs" (Supreme Governor of the Church of England). Garīgais Anglijas Baznīcas primass bija (ir) Kenterberijas arhibīskaps (The Archbishop of Canterbury). Ievērojama daļa bīskapu ex officio kļuva par Lordu palātas locekļiem, t.s. "garīgajiem lordiem" (Lords Spiritual). 1549. gadā Parlaments apstiprināja "Koplūgsnu grāmatu" (The Book of Common Prayer), kurā apkopotas angliski tulkotas un protestantisma manierē rediģētas katoļu lūgsnas (vēlreiz to nopietni rediģēja un pārveidoja 1662. gadā). 1563. gadā tika pieņemts viens no svarīgākajiem Anglijas Baznīcas politiskajiem pamatdokumentiem - "Trīsdesmit deviņi ticības panti" (The Thirty-Nine Articles of Religion), - kas pozicionēja Baznīcas attieksmi pret kalvinismu un katolicismu (ko Parlaments apstiprināja kā likumu 1571. gadā). Līdz pat mūsdienām Lielbritānijā Anglijas Baznīcai ir valsts Baznīcas statuss (state establishment), kas nosaka noteiktas privilēģijas un pienākumus (vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, monarha kronēšanu utt.). Kopš 1840. gada vienīgi Anglijas Baznīcu aizsargā Likums par zaimošanu (The Law of blasphemy) - kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret to.

Resursi internetā par šo tēmu