Atšķirības starp "Anrepi" versijām
m |
m |
||
| 3. rindiņa: | 3. rindiņa: | ||
'''fon Anrepi''' (vc. ''von Anrep'') - vācu izcelsmes (Ziemeļvestfāle) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], kas XV gs. ieradās [[Livonija|Livonijā]]. 1635. gadā leitnants Gustavs Anreps (1616.–1666.) saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu un tika uzņemts bruņniecībā. Zviedrijas armijas kapteinis Frederiks Vilhelms (''Frederick Wilhelm I von Anrep'') Ziemeļu kara laikā krita krievu gūstā, bet pēc tam pārgāja Krievijas impērijas dienestā. 1742. gadā dzimta tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes bruņniecības [[landmaršals]] Ādolfs fon Anreps (''Adolf Heinrich von Anrep'', 1717.–1765.); kaujas pie Austerlicas varonis, ģenerālis Reinholds fon Anreps | '''fon Anrepi''' (vc. ''von Anrep'') - vācu izcelsmes (Ziemeļvestfāle) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], kas XV gs. ieradās [[Livonija|Livonijā]]. 1635. gadā leitnants Gustavs Anreps (1616.–1666.) saņēma Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu un tika uzņemts bruņniecībā. Zviedrijas armijas kapteinis Frederiks Vilhelms (''Frederick Wilhelm I von Anrep'') Ziemeļu kara laikā krita krievu gūstā, bet pēc tam pārgāja Krievijas impērijas dienestā. 1742. gadā dzimta tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes bruņniecības [[landmaršals]] Ādolfs fon Anreps (''Adolf Heinrich von Anrep'', 1717.–1765.); kaujas pie Austerlicas varonis, ģenerālis Reinholds fon Anreps | ||
| − | Vidzemē Anrepiem piederēja Lielvārdes, Kerstnas (''Kärstna'') | + | Vidzemē Anrepiem piederēja Lielvārdes, Kerstnas (''Kärstna''), Sāmsalā Tagalas (''Kihelkonna'') u.c. [[muiža]]s. |
1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls (''Josef Karl von Anrep'') apprecēja grāfieni Cecīliju (''Cäcilie Philippine von Elmpt'', ?-1892.) un, apvienojot uzvārdus vienā, izveidoja jaunu dzimtu: [[Anrepi-Elmpti]] (vc. ''Anrep-Elmpt'', kr. ''Анреп-Эльмпт''). | 1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls (''Josef Karl von Anrep'') apprecēja grāfieni Cecīliju (''Cäcilie Philippine von Elmpt'', ?-1892.) un, apvienojot uzvārdus vienā, izveidoja jaunu dzimtu: [[Anrepi-Elmpti]] (vc. ''Anrep-Elmpt'', kr. ''Анреп-Эльмпт''). | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 10. janvāris, plkst. 11.39
fon Anrepi (vc. von Anrep) - vācu izcelsmes (Ziemeļvestfāle) bruņniecības dzimta Krievijas impērijas Baltijas guberņās, kas XV gs. ieradās Livonijā. 1635. gadā leitnants Gustavs Anreps (1616.–1666.) saņēma Zviedrijas brīvkunga titulu un tika uzņemts bruņniecībā. Zviedrijas armijas kapteinis Frederiks Vilhelms (Frederick Wilhelm I von Anrep) Ziemeļu kara laikā krita krievu gūstā, bet pēc tam pārgāja Krievijas impērijas dienestā. 1742. gadā dzimta tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1745. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Vidzemes bruņniecības landmaršals Ādolfs fon Anreps (Adolf Heinrich von Anrep, 1717.–1765.); kaujas pie Austerlicas varonis, ģenerālis Reinholds fon Anreps
Vidzemē Anrepiem piederēja Lielvārdes, Kerstnas (Kärstna), Sāmsalā Tagalas (Kihelkonna) u.c. muižas.
1853. gadā imperatora ģenerāladjutants, ģenerālleitnants Jozefs Karls (Josef Karl von Anrep) apprecēja grāfieni Cecīliju (Cäcilie Philippine von Elmpt, ?-1892.) un, apvienojot uzvārdus vienā, izveidoja jaunu dzimtu: Anrepi-Elmpti (vc. Anrep-Elmpt, kr. Анреп-Эльмпт).
Skat. arī: Kurts Konrāds Ferdinands fon Anreps, Maksis fon Anreps
Literatūra par šo tēmu
- Erik Yama Tienne. Anrep (Adelsgeschlecht): Helmdecke, Graf. - Turbspublishing, 2012, - 152 S. ISBN 6138651170
