Atšķirības starp "Antīkā filosofija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Antīkā filosofija''' - filosofisko mācību kopums, kas radās un pastāvēja [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un tās kultūras ietekmes sfērā ([[Senā Roma|Senajā Romā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Levante|Levantē]], Ēģiptē, Ziemeļāfrikā u.c.) laikā no VII gs.p.m.ē. līdz V gs. ''Antīkā filosofija'' veidojās, attīstoties no Āzijas ([[Mezopotāmija]]s, [[Levante]]s) aizgūtajām zināšanām astronomijā, matemātikā, fizikā utt., transformējot to ietekmē sengrieķu mitoloģiju, mitoloģiskos priekšstatus pakāpeniski aizstājot ar pasaules racionālāku skaidrojumu. Pirmās sengrieķu domātāju filosofiskās un kosmoloģiskās koncepcijas, kurās mītam vairs bija nevis | + | '''Antīkā filosofija''' - filosofisko mācību kopums, kas radās un pastāvēja [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un tās kultūras ietekmes sfērā ([[Senā Roma|Senajā Romā]], [[Mazāzija|Mazāzijā]], [[Levante|Levantē]], Ēģiptē, Ziemeļāfrikā u.c.) laikā no VII gs.p.m.ē. līdz V gs. ''Antīkā filosofija'' veidojās, attīstoties no Āzijas ([[Mezopotāmija]]s, [[Levante]]s) aizgūtajām zināšanām astronomijā, matemātikā, fizikā utt., transformējot to ietekmē sengrieķu mitoloģiju, mitoloģiskos priekšstatus pakāpeniski aizstājot ar pasaules racionālāku skaidrojumu. Pirmās sengrieķu domātāju filosofiskās un kosmoloģiskās koncepcijas, kurās mītam vairs bija nevis pamatuzskata, bet tēlainas ilustrācijas loma, radās jau V gs.p.m.ē. Tā kā eksperimentālās un loģiskās pārbaudes metožu vēl nebija, visai strauji grieķu domātāji radīja lielu skaitu hipotēžu par pasauli un cilvēku tajā. Par pirmo filosofisko skolu kā filosofiskās domas virzienu uzskatāma t.s. [[Milētas skola]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 3. februāris, plkst. 13.57
Antīkā filosofija - filosofisko mācību kopums, kas radās un pastāvēja Senajā Grieķijā un tās kultūras ietekmes sfērā (Senajā Romā, Mazāzijā, Levantē, Ēģiptē, Ziemeļāfrikā u.c.) laikā no VII gs.p.m.ē. līdz V gs. Antīkā filosofija veidojās, attīstoties no Āzijas (Mezopotāmijas, Levantes) aizgūtajām zināšanām astronomijā, matemātikā, fizikā utt., transformējot to ietekmē sengrieķu mitoloģiju, mitoloģiskos priekšstatus pakāpeniski aizstājot ar pasaules racionālāku skaidrojumu. Pirmās sengrieķu domātāju filosofiskās un kosmoloģiskās koncepcijas, kurās mītam vairs bija nevis pamatuzskata, bet tēlainas ilustrācijas loma, radās jau V gs.p.m.ē. Tā kā eksperimentālās un loģiskās pārbaudes metožu vēl nebija, visai strauji grieķu domātāji radīja lielu skaitu hipotēžu par pasauli un cilvēku tajā. Par pirmo filosofisko skolu kā filosofiskās domas virzienu uzskatāma t.s. Milētas skola.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 18.-20. lpp.
