Antīkā filosofija
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 3. februāris, plkst. 13.52, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Antīkā filosofija - filosofisko mācību kopums, kas radās un pastāvēja Senajā Grieķijā un tās kultūras ietekmes sfērā (Senajā Romā, Mazāzijā, Levantē, Ēģiptē, Ziemeļāfrikā u.c.) laikā no VII gs.p.m.ē. līdz V gs. Antīkā filosofija veidojās, attīstoties no Āzijas (Mezopotāmijas, Levantes) aizgūtajām zināšanām astronomijā, matemātikā, fizikā utt., transformējot to ietekmē sengrieķu mitoloģiju, mitoloģiskos priekšstatus pakāpeniski aizstājot ar pasaules racionālāku skaidrojumu. Pirmās sengrieķu domātāju filosofiskās un kosmoloģiskās koncepcijas, kurās mītam vairs bija nevis pamatuskata, bet tēlainas ilustrācijas loma, radās jau V gs.p.m.ē.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 18.-20. lpp.
