Atšķirības starp "Apanāžas zemnieki" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Apanāžas zemnieki''' jeb '''dalienas zemnieki''' (kr. ''удельные крестьяне'') - [[dzimtcilvēki]] Krievijas impērijā 1797.-1861. gados, kuri piederēja [[Imperators|imperatora]] ģimenei un dzīvoja [[Apanāžas muiža|apanāžas muižās]]. Pirms tam tika dēvēti par [[galma zemnieki]]em. Atšķirībā no valsts un muižnieku zemniekiem, ''apanāžas zemniekiem'' bija relatīvi lielāka saimnieciskās rīcības brīvība: praktiski vienīgā rentes forma bija [[obroks]]. 1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 ''apanāžas zemnieku'', 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma ''apanāžas zemnieku''. To atbrīvošana no [[dzimtbūšana]]s sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz ''apanāžas zemniekiem'' attiecināja 1861. gada ''Zemnieku reformas'' noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju. | + | '''Apanāžas zemnieki''' jeb '''dalienas zemnieki''' (kr. ''удельные крестьяне'') - [[dzimtcilvēki]] Krievijas impērijā 1797.-1861. gados, kuri piederēja [[Imperators|imperatora]] ģimenei un dzīvoja [[Apanāžas muiža|apanāžas muižās]]. Pirms tam tika dēvēti par [[galma zemnieki]]em. Atšķirībā no valsts un muižnieku zemniekiem, ''apanāžas zemniekiem'' bija relatīvi lielāka saimnieciskās rīcības brīvība: praktiski vienīgā rentes forma bija [[obroks]]. |
| + | |||
| + | 1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 ''apanāžas zemnieku'', 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma ''apanāžas zemnieku''. To atbrīvošana no [[dzimtbūšana]]s sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz ''apanāžas zemniekiem'' attiecināja 1861. gada ''Zemnieku reformas'' noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Pašreizējā versija, 2023. gada 24. aprīlis, plkst. 05.51
Apanāžas zemnieki jeb dalienas zemnieki (kr. удельные крестьяне) - dzimtcilvēki Krievijas impērijā 1797.-1861. gados, kuri piederēja imperatora ģimenei un dzīvoja apanāžas muižās. Pirms tam tika dēvēti par galma zemniekiem. Atšķirībā no valsts un muižnieku zemniekiem, apanāžas zemniekiem bija relatīvi lielāka saimnieciskās rīcības brīvība: praktiski vienīgā rentes forma bija obroks.
1797. gadā Krievijas impērijā bija 463 000 apanāžas zemnieku, 1812. gadā - 570 000, 1857. gadā - 837 900 vīriešu dzimuma apanāžas zemnieku. To atbrīvošana no dzimtbūšanas sākās ar 1858. un 1859. gadu rīkojumiem, bet 1863. gada 26. jūnijā uz apanāžas zemniekiem attiecināja 1861. gada Zemnieku reformas noteikumus, par izpirkuma maksu saņemot privātīpašumā daļu apanāžas zemju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 27.-28. lpp.
- Богатикова Г. И., Реформа 26 июня 1863 г. в удельной деревне. / Исторические записки. т. 63 - Москва, 1958
- 3айончковский П. А., Отмена крепостного права в России. - Москва, 1968
- Дружинин Н. М., Бывшие удельные крестьяне после реформы 1863 г. (1863-1883 гг.) / Исторические записки. т. 85, - Москва, 1970.
