Atšķirības starp "Apes kauja" versijām

Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. oktobris, plkst. 05.54

Kauja pie Apes - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem un LSPR armijas daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki.

7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās sākt uzbrukumu Apes Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēķi šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas bruņuvilciens, kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lāču kroga virzienā, taču ar vēlāk ieradušās 7. rotas palīdzību Lāču krogu izdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām. Flangā esošais Igaunijas armijas Rēveles bataljons sāka atkāpties, lielinieku spēkiem dodoties uz Api un Lāču mājām. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas, Igaunijas armijas daļas turpināja atkāpties un lielinieki sāka Api ielenkt no rietumiem. 1.V.k.p. komandieris pulkvedis-leitnants J.Jansons deva pavēli atkāpties uz Varstu ciemu, Sāru un Mences muižām - Ape kaujā tika zaudēta.

Literatūra par šo tēmu

• Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7
• Grīnberga Laima. Ceļvedis ordeņu vēsturē. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1999. - 154 lpp. ISBN 9984-17-190-6