Atšķirības starp "Apes kauja" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | * Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7 | ||
| − | * | + | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.) |
| + | * Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.) | ||
| + | * Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp. | ||
| + | * Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929. | ||
| + | * Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.) | ||
| + | * Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008. | ||
| + | * Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp. | ||
| + | * Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928. | ||
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | [[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 17. oktobris, plkst. 06.01
Kauja pie Apes - militāra sadursme 1919. gada 7. aprīlī starp Igaunijas armijas sastāvā karojošās Ziemeļlatvijas brigādes spēkiem un LSPR armijas daļām pie Apes, kurā uzvaru guva lielinieki.
7. aprīlī 1. Valmieras kājnieku pulks (1.V.k.p.) saņēma 2. divīzijas komandiera pulkveža V.Puskara pavēli nostiprināt panākumus un no ieņemtās sākt uzbrukumu Apes Alūksnes virzienā, lai atspiestu pretinieku. Izrādījās, ka tajā pašā laikā arī lielinieku spēķi šajā frontes iecirknī saņēma papildinājumu un sāka pretuzbrukumu lai atgūtu Api. Kaujas pirmajā etapā tika no ierindas izsists Nr.4. Igaunijas bruņuvilciens, kas atbalstīja 1.V.k.p. 5. un 6. rotas virzīšanos Lāču kroga virzienā, taču ar vēlāk ieradušās 7. rotas palīdzību Lāču krogu izdevās ieņemt. Savukārt 1.V.k.p. 8. rotas uzbrukums apstājās pie Anču dzirnavām. Flangā esošais Igaunijas armijas Rēveles bataljons sāka atkāpties, lielinieku spēkiem dodoties uz Api un Lāču mājām. Kaut arī 1.V.k.p. izdevās pretinieku apturēt uz Apes robežas, Igaunijas armijas daļas turpināja atkāpties un lielinieki sāka Api ielenkt no rietumiem. 1.V.k.p. komandieris pulkvedis-leitnants J.Jansons deva pavēli atkāpties uz Varstu ciemu, Sāru un Mences muižām - Ape kaujā tika zaudēta.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 55. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
