Atšķirības starp "Aramiešu valoda" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aramiešu valoda''' - rietum[[Semīti|semītu]] cilšu ([[aramieši]]) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās [[Ahamenīdu lielvalsts|Ahamenīdu lielvalstī]], tad helēniskajā [[Seleikīdu lielvalsts|Seleikīdu lielvalstī]], bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda [[Sasanīdu lielvalsts|Sasanīdu lielvalstī]], kļūstot par visu Tuvo Austrumu ''lingua franca'', jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (''syriac, suryoyo, suryaya''), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (''atoraya''), uzturot atmiņas par seno [[Asīrija|Asīriju]]. | + | '''Aramiešu valoda''' (vc. ''die aramäischen Sprachen'', kr. ''арамейский язык'') - rietum[[Semīti|semītu]] cilšu ([[aramieši]]) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās [[Ahamenīdu lielvalsts|Ahamenīdu lielvalstī]], tad helēniskajā [[Seleikīdu lielvalsts|Seleikīdu lielvalstī]], bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda [[Sasanīdu lielvalsts|Sasanīdu lielvalstī]], kļūstot par visu Tuvo Austrumu ''lingua franca'', jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (''syriac, suryoyo, suryaya''), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (''atoraya''), uzturot atmiņas par seno [[Asīrija|Asīriju]]. Pēc laika posmiem, pieņemts valodu, atkatrībā no tās ģenēzes īpatnībām, periodizēt: 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešū, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 16. oktobris, plkst. 10.50
Aramiešu valoda (vc. die aramäischen Sprachen, kr. арамейский язык) - rietumsemītu cilšu (aramieši) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās Ahamenīdu lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī, bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par visu Tuvo Austrumu lingua franca, jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (syriac, suryoyo, suryaya), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (atoraya), uzturot atmiņas par seno Asīriju. Pēc laika posmiem, pieņemts valodu, atkatrībā no tās ģenēzes īpatnībām, periodizēt: 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešū, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu.
