Atšķirības starp "Aramiešu valoda" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aramiešu valoda''' (an. ''aramaic language'', vc. ''die aramäischen Sprachen'', kr. ''арамейский язык'') - rietum[[Semīti|semītu]] cilšu ([[aramieši]]) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās [[ | + | '''Aramiešu valoda''' (an. ''aramaic language'', vc. ''die aramäischen Sprachen'', kr. ''арамейский язык'') - rietum[[Semīti|semītu]] cilšu ([[aramieši]]) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās [[Ahemenīdu lielvalsts|Ahemenīdu lielvalstī]], tad helēniskajā [[Seleikīdu lielvalsts|Seleikīdu lielvalstī]], bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda [[Sasanīdu lielvalsts|Sasanīdu lielvalstī]], kļūstot par visu Tuvo Austrumu ''lingua franca'', jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (''syriac, suryoyo, suryaya''), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (''atoraya''), uzturot atmiņas par seno [[Asīrija|Asīriju]]. Atkarībā no ģenēzes īpatnībām, pieņemts valodu periodizēt: 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Studies in Neo-Aramaic. / Heinrichs, Wolfhart, ed. - Scholars Press: Atlanta (Georgia), 1990. ISBN 1-55540-430-8 | * Studies in Neo-Aramaic. / Heinrichs, Wolfhart, ed. - Scholars Press: Atlanta (Georgia), 1990. ISBN 1-55540-430-8 | ||
* Nöldeke Theodor. Compendious Syriac Grammar. - Eisenbrauns: Winona Lake, 2001. ISBN 1-57506-050-7 | * Nöldeke Theodor. Compendious Syriac Grammar. - Eisenbrauns: Winona Lake, 2001. ISBN 1-57506-050-7 | ||
| + | * Rosenthal Franz. A Grammar of Biblical Aramaic. - Otto Harrassowitz: Wiesbaden, 1995. ISBN 3-447-03590-0 | ||
---- | ---- | ||
* Stanislav Segert. Altaramäische Grammatik. 4., unveränd. Auflag. - Verlag Enzyklopädie: Leipzig, 1990, ISBN 3-324-00123-4 | * Stanislav Segert. Altaramäische Grammatik. 4., unveränd. Auflag. - Verlag Enzyklopädie: Leipzig, 1990, ISBN 3-324-00123-4 | ||
Pašreizējā versija, 2016. gada 22. aprīlis, plkst. 10.37
Aramiešu valoda (an. aramaic language, vc. die aramäischen Sprachen, kr. арамейский язык) - rietumsemītu cilšu (aramieši) grupas valoda Tuvajos Austrumos, iedalās divās lielās - rietumu un austrumu - dialektu grupās. Pirmie uzraksti šajā valodā datējami ar IX gs. p.m.ē. Pēc tam aramiešu valoda plaši izplatījās Ahemenīdu lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī, bet kopš II-III gs. bija izplatītākā valoda Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par visu Tuvo Austrumu lingua franca, jo viduspersiešu valodā runāja tikai persiešu nacionālā elite, savukārt aramiešu valoda kalpoja par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Paralēli tai attīstījās aramiešu valodas Edesas dialekts, ko vēlāk sāka dēvēt par sīriešu valodu (syriac, suryoyo, suryaya), kuras lietotāji dažkārt sevi dēvē par asīriešiem, bet savu valodu par asīriešu valodu (atoraya), uzturot atmiņas par seno Asīriju. Atkarībā no ģenēzes īpatnībām, pieņemts valodu periodizēt: 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu.
Literatūra par šo tēmu
- Beyer Klaus. The Aramaic language: its distribution and subdivisions. - Vandenhoeck und Ruprecht, 1986. ISBN 3-525-53573-2
- Studies in Neo-Aramaic. / Heinrichs, Wolfhart, ed. - Scholars Press: Atlanta (Georgia), 1990. ISBN 1-55540-430-8
- Nöldeke Theodor. Compendious Syriac Grammar. - Eisenbrauns: Winona Lake, 2001. ISBN 1-57506-050-7
- Rosenthal Franz. A Grammar of Biblical Aramaic. - Otto Harrassowitz: Wiesbaden, 1995. ISBN 3-447-03590-0
- Stanislav Segert. Altaramäische Grammatik. 4., unveränd. Auflag. - Verlag Enzyklopädie: Leipzig, 1990, ISBN 3-324-00123-4
- Heinz-Dieter Neef. Arbeitsbuch Biblisch-Aramäisch. Materialien, Beispiele und Übungen zum Biblisch-Aramäisch. - Mohr Siebeck: Tübingen, 2006. ISBN 3-16-148874-1
- Rudolf Macuch. Grammatik des samaritanischen Aramäisch (= Studia Samaritana. Bd. 4) - de Gruyter: Berlin u.a., 1982, ISBN 3-11-008376-0
- Volker Hug. Altaramäische Grammatik der Texte des 7. und 6. Jh.s v. Chr. (= Heidelberger Studien zum alten Orient. Bd. 4). - Heidelberger Orientverlag,: Heidelberg, 1993, ISBN 3-927552-03-8
- Holger Gzella. Tempus, Aspekt und Modalität im Reichsaramäischen (= Akademie der Wissenschaften und der Literatur, Mainz. Veröffentlichungen der Orientalischen Kommission. Bd. 48) - Harrassowitz: Wiesbaden, 2004, ISBN 3-447-05094-2
- Klaus Beyer. Die aramäischen Inschriften aus Assur, Hatra und dem übrigen Ostmesopotamien. (Datiert 44 v. Chr. bis 238 n. Chr.) - Vandenhoeck und Ruprecht: Göttingen, 1998, ISBN 3-525-53645-3
Resursi internetā par šo tēmu
- Ancient Aramaic Audio Files
- Aramaic Lexicon and Concordance
- Efrem Yildiz, Ph.D. The Aramaic Language and Its Classification. // Journal of Assyrian Academic Studies
- COMPREHENSIVE ARAMAIC LEXICON PROJECT
- Aramaic - aramaic.de
- Deutsch-aramäisches Online-Wörterbuch
- Max L. Margolis: Lehrbuch der aramäischen Sprache des babylonischen Talmuds. Grammatik, Chrestomathie und Wörterbuch. - Beck: München, 1910
