Atšķirības starp "Arhēgēts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(7 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Arhakets''' (sengr. ''ajrcagevtai'') - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem. [[Apolons]]) un valdnieki kā jaunu [[Kolonija|koloniju]] dibinātāji. Vēlāk augstākā amatpersona [[Sparta|Spartā]], augstākais karavadonis, neierobežots [[monarhs]] kara laikā. [[Historiogrāfija|Historiogrāfijā]] bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi  bija 2 ''arhaketi''. Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, [[apela]] to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). ''Arhakets'' piedalījās arī [[gerūsija]]s darbā.
+
'''Arhēgēts''' (sengr. ''ἀρχηγέτης, archēgetēs'') - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem., [[Apolons]]) un valdnieki kā jaunu [[Kolonija|koloniju]] dibinātāji. Vēlāk [[Sparta|Spartā]] augstākais karavadonis, neierobežots [[monarhs]] kara laikā. [[Historiogrāfija|Historiogrāfijā]] bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi  bija 2 ''arhēgēti'' (kopš [[Dorieši|doriešu]] un [[Ahajiešī|ahajiešu]] cilšu apvienošanās). Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, [[apela]] to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). ''Arhēgēts'' piedalījās arī [[gerūsija]]s darbā.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
 +
----
 +
* Печатнова Л.Г. Кризис спартанского полиса. - Санкт-Петербург, 1999
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
9. rindiņa: 11. rindiņa:
 
* [http://www.pravoteka.ru/enc/330.html Архагет - Энциклопедия Правотека]
 
* [http://www.pravoteka.ru/enc/330.html Архагет - Энциклопедия Правотека]
 
* [http://www.centant.pu.ru/centrum/publik/pechat/pech03.htm Печатнова Л.Г. Политические структуры древней Спарты. Часть I. Спартанские цари. /Учебно-методическое пособие по спецкурсу, Под редакцией Э.Д. Фролова - Санкт-Петербург, 2006]
 
* [http://www.centant.pu.ru/centrum/publik/pechat/pech03.htm Печатнова Л.Г. Политические структуры древней Спарты. Часть I. Спартанские цари. /Учебно-методическое пособие по спецкурсу, Под редакцией Э.Д. Фролова - Санкт-Петербург, 2006]
 +
* [http://www.world-history.ru/countries_about/282/546.html Спарта. Законодательство Ликурга. - Всемирная история]
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 17. februāris, plkst. 19.29

Arhēgēts (sengr. ἀρχηγέτης, archēgetēs) - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem., Apolons) un valdnieki kā jaunu koloniju dibinātāji. Vēlāk Spartā augstākais karavadonis, neierobežots monarhs kara laikā. Historiogrāfijā bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi bija 2 arhēgēti (kopš doriešu un ahajiešu cilšu apvienošanās). Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, apela to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). Arhēgēts piedalījās arī gerūsijas darbā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.

  • Печатнова Л.Г. Кризис спартанского полиса. - Санкт-Петербург, 1999

Resursi internetā par šo tēmu