Atšķirības starp "Arhēgēts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
* [http://www.pravoteka.ru/enc/330.html Архагет - Энциклопедия Правотека] | * [http://www.pravoteka.ru/enc/330.html Архагет - Энциклопедия Правотека] | ||
* [http://www.centant.pu.ru/centrum/publik/pechat/pech03.htm Печатнова Л.Г. Политические структуры древней Спарты. Часть I. Спартанские цари. /Учебно-методическое пособие по спецкурсу, Под редакцией Э.Д. Фролова - Санкт-Петербург, 2006] | * [http://www.centant.pu.ru/centrum/publik/pechat/pech03.htm Печатнова Л.Г. Политические структуры древней Спарты. Часть I. Спартанские цари. /Учебно-методическое пособие по спецкурсу, Под редакцией Э.Д. Фролова - Санкт-Петербург, 2006] | ||
| + | * [http://www.world-history.ru/countries_about/282/546.html Спарта. Законодательство Ликурга. | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 10. janvāris, plkst. 12.50
Arhakets (sengr. ajrcagevtai) - sākotnēji ar nozīmi "dibinātājs" jeb "iekārtotājs" šādi dēvēti dievi kā kulta iedibinātāji (piem. Apolons) un valdnieki kā jaunu koloniju dibinātāji. Vēlāk augstākā amatpersona Spartā, augstākais karavadonis, neierobežots monarhs kara laikā. Historiogrāfijā bieži dēvēts par "valdnieku". Vienlaicīgi bija 2 arhaketi. Tituls un statuss bija mantojami, taču ja indivīds nebija kompetents pildīt savus pienākumus, apela to atcēla un ievēlēja tā vietā citu. Ar laiku tas pārtapa no titula par vēlētu (uz 8 gadu termiņu) amatu). Arhakets piedalījās arī gerūsijas darbā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 82. lpp.
