Atšķirības starp "Aristarhs no Samas" versijām
No ''Vēsture''
(jauns) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Aristarhs no Samas''' ( ~320.-250. g.p.m.ē.) – sengrieķu filosofs, astronoms, pitagorietis, Stratona skolnieks. Viņa ģeometriski aprēķinātie attālumu mērījumi no Zemes līdz Saulei un Mēnesim, kā arī šo debess ķermeņu apmēru noteikšana ļāva viņam uzskatīt, ka [[Aristotelis|Aristoteļa]] [[Ģeocentrisms|ģeocentriskā]] sistēma ir kļūdaina, un izveidot [[Heliocentrisms|heliocentrisma]] sistēmu. Tā kā viņš nevarēja matemātiski un loģiski pierādīt savas sistēmas pareizību, laikabiedri heliocentrismu atzina tikai kā interesantu hipotēzi, un tā palika aizmirstībā līdz pat [[Koperniks Nikolajs|Kopernika]] laikam. | + | '''Aristarhs no Samas''' ( ~320.-250. g.p.m.ē.) – sengrieķu filosofs, astronoms, pitagorietis, Stratona skolnieks. Viņa ģeometriski aprēķinātie attālumu mērījumi no Zemes līdz Saulei un Mēnesim, kā arī šo debess ķermeņu apmēru noteikšana ļāva viņam uzskatīt, ka [[Aristotelis|Aristoteļa]] [[Ģeocentrisms|ģeocentriskā]] sistēma ir kļūdaina, un izveidot [[Heliocentrisms|heliocentrisma]] sistēmu. Tā kā viņš nevarēja matemātiski un loģiski pierādīt savas sistēmas pareizību<ref>Tikai 1838. gadā Besels konstatēja zvaigžņu paralaksi, savukārt 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, t.i. tikai ar XIX gs. vidu var runāt par heliocentrismu kā vērā ņemamu teoriju.</ref>, laikabiedri heliocentrismu atzina tikai kā interesantu hipotēzi, un tā palika aizmirstībā līdz pat [[Koperniks Nikolajs|Kopernika]] laikam. |
| + | |||
| + | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
| + | |||
| + | {{atsauces}} | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 5. februāris, plkst. 11.54
Aristarhs no Samas ( ~320.-250. g.p.m.ē.) – sengrieķu filosofs, astronoms, pitagorietis, Stratona skolnieks. Viņa ģeometriski aprēķinātie attālumu mērījumi no Zemes līdz Saulei un Mēnesim, kā arī šo debess ķermeņu apmēru noteikšana ļāva viņam uzskatīt, ka Aristoteļa ģeocentriskā sistēma ir kļūdaina, un izveidot heliocentrisma sistēmu. Tā kā viņš nevarēja matemātiski un loģiski pierādīt savas sistēmas pareizību[1], laikabiedri heliocentrismu atzina tikai kā interesantu hipotēzi, un tā palika aizmirstībā līdz pat Kopernika laikam.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tikai 1838. gadā Besels konstatēja zvaigžņu paralaksi, savukārt 1851. gadā ar Fuko svārsta palīdzību tika pierādīta Zemes rotācija ap savu asi, t.i. tikai ar XIX gs. vidu var runāt par heliocentrismu kā vērā ņemamu teoriju.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 27.-28. lpp.
