Arkls
Arkls (vāc. Haken) - nosacīta nodokļa vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) Austrumeiropā, zemes platība, ko varētu apstrādāt ar vienu arklu jeb zirgu. Līdzīgi viduslaikos bija ari citās zemēs, it sevišķi rietumslāvu apdzīvotajās valstīs gar Baltijas jūras dienviddaļu, kur tas bija kļuvis par pamatu no sētas, kā arī visa novada ievācamo nodevu un nodokļu aprēķināšanai. Jēdzienu arkls lietoja arī ģermāņu zemēs, R.Keteške uzskata, ka tas ir radies Reinzemē no senvācu hūfa un kalpojis vairākiem mērķiem: kā bāze kara klausību noteikšanai, aplikšanai ar nodokļiem un nodevām. Sākotnēji senvācu hūfai bija vairākas nozīmes: ar to apzīmēja gan pašu zemnieku sētu, gan ar sētas lietošanu saistīto naudas un naturālo pienākumu lielumu, gan sētai uzlikto nodevu apmēru, gan arī zemes platības mērvienību.
Livonijā viens arkls ietvēra aptuveni 20 ha aramzemes, taču tā kā lēņa arklos parasti ieskaitīja arī pļavas, ganības, mežus un ūdeņus, tad arkla platība svārstījās no 108 līdz 200 ha. XVII gs. Zviedrijas karalistes valdība Vidzemē centās unificēt arkla lielumu, nosakot, ka viens arkls ir zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 dālderu vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). Pat zviedru arklu revīzijās šajā ziņa ir vērojams liels sajukums, vienlaikus dažādās muižās pielietoti dažādi arkla lielumi. Tāpēc var tikai nosacīti pieņemt kādu no variantiem, neizslēdzot kļūdas iespēju. Piemēram, Gulbenes pilsnovadā zemes platība bijusi novērtēta mestra arklos, t.i., 1 arkls - 108,0054 ha, bet 1638. gada arklu revīzijas dokumentos ir norāde, ka 1/4 mestra arkla pielīdzināma jaunajam arklam, tātad ar arklu mums, šķiet, būtu jāsaprot 27 ha liela platība.
XIX gs. 20. gados arklu aizstāja zemes dālderis.
Maskavijā XVI gs. vidū tika ieviests lielais arkls, nodoklis, ar kuru aplika noteikta lieluma zemes gabalu, 1679. gadā to nomainīja "sētas aplikums".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.
