Arkls
Arkls (lat. uncus, aratro, vāc. Haken, kr. гак) - nosacīta nodokļa aprēķināšanas vienība un zemes platības mērs (kadastrāla mērvienība) Austrumeiropā, zemes platība, ko varētu apstrādāt ar vienu arklu jeb zirgu, kurai klāt nāca vēl reālās vai ideālās piedevas – pļavas, ganības, bišu dravas u.c. Arkla lielumu katrā novadā noteica pašu zemnieku izvēlētās uzticības personas, tamdēļ arī arkli atšķīrās kā novados, tā laikā. Teorētiski viens arkls ietvēra aptuveni 20 ha aramzemes, taču tā kā lēņa arklos parasti ieskaitīja arī kā piedevas pļavas, ganības, mežus un ūdeņus, tad arkla platība svārstījās no 108 līdz 200 ha.
R.Keteške uzskata, ka termins ir radies Reinzemē no senvācu hūfa un kalpojis vairākiem mērķiem: kā bāze kara klausību noteikšanai, aplikšanai ar nodokļiem un nodevām: ar to apzīmēja gan pašu zemnieku sētu, gan ar sētas lietošanu saistīto naudas un naturālo pienākumu lielumu, gan sētai uzlikto nodevu apmēru, gan arī zemes platības mērvienību. Arklos parasti izteica tikai sējumu platību, bet ne visu zemi, tāpēc arkla lielums bija atkarīgs no tā, vai saimniecības lietošanā bija pastāvīgie tīrumi (kurus dēvēja arī par "maizes zemi") vai līdumi, vai to kombinācijas. Pastāvīgie tīrumi parasti bija tur, kur apdzīvotība bija blīvāka, cilvēki dzīvoja galvenokārt ciemos un atsevišķie ciemati jeb sētas bija cieši viena pie otras. Ja turpretī apdzīvotība bija reta, ciemati bija izvietojušies tālu cits no cita, tad zemi lietoja pēc līdumu sistēmas, izmantojot to 3-5 gadus un tad līdz 80 gadiem atstājot apaugšanai ar mežu, kura laikā atjaunojās zemes dabīgā auglība. Ciemata rīcībā varēja būt arī pastāvīgie tīrumi un meža zeme dažādās kombinācijās. Livonijā visbiežāk lietoja:
- mestra arkls (Heermeisterliche Haken) – kopā 177 mucasvietas;
- Pletenberga arkls (Pletenbergische Haken) – 96 mucasvietas;
- virsbīskapa arkls – 66 mucasvietas;
- mazais vācu arkls (Kleine deutsche Haken) – 30 mucasvietas;
- lielais poļu arkls (polnische grosse Haken) – 120 mucasvietas.
XVII gs. Zviedrijas karalistes valdība Vidzemē centās unificēt arkla lielumu, nosakot, ka viens arkls ir zemnieku saimniecība, kuras lielums liek gadā maksāt nodevas un pildīt klaušas 60 dālderu vērtībā (XIX gs. sākumā - 80 dālderu). Pat zviedru arklu revīzijās šajā ziņa ir vērojams liels sajukums, vienlaikus dažādās muižās pielietoti dažādi arkla lielumi. Tāpēc var tikai nosacīti pieņemt kādu no variantiem, neizslēdzot kļūdas iespēju. Piemēram, Gulbenes pilsnovadā zemes platība bijusi novērtēta mestra arklos, t.i., 1 arkls - 108,0054 ha, bet 1638. gada arklu revīzijas dokumentos ir norāde, ka 1/4 mestra arkla pielīdzināma jaunajam arklam, tātad ar arklu mums, šķiet, būtu jāsaprot 27 ha liela platība.
XIX gs. 20. gados arklu aizstāja zemes dālderis.
Maskavijā XVI gs. vidū tika ieviests lielais arkls, nodoklis, ar kuru aplika noteikta lieluma zemes gabalu, 1679. gadā to nomainīja "sētas aplikums".
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 205. lpp.
