Atšķirības starp "Armijas aviācijas grupa" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* [[Latvijas armijas 3. aviācijas nodaļa|3. aviācijas nodaļa]] | * [[Latvijas armijas 3. aviācijas nodaļa|3. aviācijas nodaļa]] | ||
| − | 1919. gada 1. septembrī aviācijas grupa tika pārdislocēta uz Mazjumpravmuižas aerodromu, bet 16. septembrī Rīgā, bijušās Cementa fabrikas angāros tika ierīkotas armijas aviācijas darbnīcas. 1. oktobrī Armijas aviācijas grupa tika pārdēvēta par '''Armijas aviācijas parku''' | + | 1919. gada 1. septembrī aviācijas grupa tika pārdislocēta uz Mazjumpravmuižas aerodromu, bet 16. septembrī Rīgā, bijušās Cementa fabrikas angāros tika ierīkotas armijas aviācijas darbnīcas. 1. oktobrī Armijas aviācijas grupa tika pārdēvēta par '''Armijas aviācijas parku'''. 12. oktobrī par parka komandieri tika iecelts virsleitnants R.Drille. 1920. gada 28. martā aviācijas parkam pievienoja [[Baltijas landesvērs|Latvijas vācu zemessargu]] aviācijas vienību, izveidojot 3. aviācijas nodaļu. Neatkarības kara laikā vienībā tika iekļautas 25 kara lidmašīnas, tika veikti 69 kaujas lidojumi (bombardēšanas uzlidojumi un izlūklidojumi), 19.11.1919. virs Torņakalna Rīgā izcīnīta 1 gaisa kauja. 1921. gada 10. martā Armijas aviācijas parku pārdēvēja par '''Armijas aviācijas divizionu''', kuru 1926. gada 29. septembrī pārdēvēja par '''Aviācijas pulku'''. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 22. marts, plkst. 07.38
Armijas kara aviācijas grupa - pirmā Latvijas armijas kara aviācijas vienība, dibināta 1919. gada 7. jūnijā ar ģenerāļa Simsona pavēli. Komandieris: poručiks Alfrēds Valeika. 1919. gada 7. jūnijā Apsardzības ministrs uzdeva Valleikam Liepājā sākt organizēt kara aviācijas spēkus, jo jaundibinātajai Latvijas armijai nebija ne savu lidmašīnu, ne pilotu un tehniskā personāla. Turpmākā gada laikā tika saformētas:
1919. gada 1. septembrī aviācijas grupa tika pārdislocēta uz Mazjumpravmuižas aerodromu, bet 16. septembrī Rīgā, bijušās Cementa fabrikas angāros tika ierīkotas armijas aviācijas darbnīcas. 1. oktobrī Armijas aviācijas grupa tika pārdēvēta par Armijas aviācijas parku. 12. oktobrī par parka komandieri tika iecelts virsleitnants R.Drille. 1920. gada 28. martā aviācijas parkam pievienoja Latvijas vācu zemessargu aviācijas vienību, izveidojot 3. aviācijas nodaļu. Neatkarības kara laikā vienībā tika iekļautas 25 kara lidmašīnas, tika veikti 69 kaujas lidojumi (bombardēšanas uzlidojumi un izlūklidojumi), 19.11.1919. virs Torņakalna Rīgā izcīnīta 1 gaisa kauja. 1921. gada 10. martā Armijas aviācijas parku pārdēvēja par Armijas aviācijas divizionu, kuru 1926. gada 29. septembrī pārdēvēja par Aviācijas pulku.
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 57.-58. lpp. ISBN 9984-00-395-7
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
- Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
- Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
- Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
- Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
- Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
- Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
- Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.
