Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
(1 starpversija, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādīta)
108. rindiņa: 108. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_empire_750_625.jpg|250px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Assyrian_empire_750_625.jpg|250px]]
 
|}
 
|}
'''Asīrija''' (no lat. ''Assyria'') - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]] (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] '''Asura''', kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja [[išiakums]] un [[limmu]] padome. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva [[Jaunbabilonija]]s un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm. 230.-363. gados - [[Senā Roma|Romas]] province (lat. ''Assyria'').
+
'''Asīrija''' (an. ''Assyria'', fr. ''L'Assyrie'', vc. ''Assyrische Reich'', kr. ''Ассирия''; no lat. ''Assyria'') - [[valsts]] [[Mezopotāmija|Ziemeļmezopotāmijā]] (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji [[pilsētvalsts]] '''Asura''', kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un [[Mazāzija|Mazāziju]]. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja [[Babilonijas valsts]], bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija [[Mitanijas valsts]] province. XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja [[išiakums]] un [[limmu]] padome. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) [[vergi]]. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb [[aristokrātija]] (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un [[Levante|Levanti]]. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva [[Jaunbabilonija]]s un Medijas koalīcija, tās [[aristokrātija]] tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar [[Aramieši|aramiešu]] ciltīm. 230.-363. gados - [[Senā Roma|Romas]] province (lat. ''Assyria'').
  
==== Nosaukums citās valodās: ====
+
Skat. arī: [[tirdzniecība senajos laikos]], [[agrārā saimniecība senajos laikos]]
 
 
* '''vāciski:''' ''Assyrische Reich''
 
* '''angliski:''' ''Assyria''
 
* '''franciski:''' ''L'Assyrie''
 
* '''krieviski:''' ''Ассирия''
 
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. aprīlis, plkst. 06.25

Asīrija
Assyrian humanbull.png
Senasīrijas
periods:
  • Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikijs
  • Akijs
  • Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahs
  • Ilušums
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurasars II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurils
  • Ašuršaduns
  • Ašurabs I
  • Ašurnadinahs I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirars II
  • Ašurbelnišešs
  • Ašurrimnišešs
  • Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
Assyrian empire 750 625.jpg

Asīrija (an. Assyria, fr. L'Assyrie, vc. Assyrische Reich, kr. Ассирия; no lat. Assyria) - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Valsti pārvaldīja išiakums un limmu padome. Sabiedrība tradicionāli iedalījās 3 kārtās: 1) brīvie, pilntiesīgie kopienas locekļi (pie kuriem piederēja gan elite, gan brīvie zemkopji), 2) pusbrīvie, kas bija atkarīgi no vadoņu-valdnieku, tempļu vai brīvo personu gribas, 3) vergi. Sociālā stratifikācija sabiedrību iedalīja: 1) elite, jeb aristokrātija (valdnieks, tā radinieki, dižciltīgie, priesteri, valdnieka kalpi-ierēdņi, 2) zemnieku kopienas ar savu zemi, 3) amatnieki un zemnieki, kas apstrādājamo zemi saņēma par dienestu vai darbu lietošanā. Sabiedrības pamatmasu veidoja brīvie kopienas locekļi. Piederība pie kopienas bija pamatnosacījums zemes gabala iegūšanai no kopienas zemes fonda un pilsoņa tiesībām. Par to bija jāpilda virkni pienākumu kopienas labā: piedalīšanās sabiedriskajos darbos, karadarbībā. Pildot darbus valdnieka vai tempļa labā, strādnieki atradās to apgādībā. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Skat. arī: tirdzniecība senajos laikos, agrārā saimniecība senajos laikos

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
  • Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
  • Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
  • Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6

  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
  • Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
  • Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
  • Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
  • Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
  • Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu