Atšķirības starp "Asīrijas valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m (Resursi internetā par šo tēmu)
160. rindiņa: 160. rindiņa:
 
* [http://www.vuzlib.net/beta3/html/1/22548/22588/ Ассирия - vuzlib.net]
 
* [http://www.vuzlib.net/beta3/html/1/22548/22588/ Ассирия - vuzlib.net]
 
* [http://warrior.nnm.ru/vojna_radi_vojny Ассирия - История военного доспеха]
 
* [http://warrior.nnm.ru/vojna_radi_vojny Ассирия - История военного доспеха]
 +
* [http://www.krotov.info/history/20/1960/robe_025.html Ассирийская  Церковь Востока]
 +
* [http://www.krotov.info/pictures/maps/00_pre/16assiria.jpg Карта - Ассирийская держава около 654 г. до н.э.]
 +
* [http://www.krotov.info/history/00/eger/vsem_009.htm#11 Ассирийская держава. / Том I., Глава XXI. / Всемирная история в десяти томах]
  
 
[[Kategorija:Mezopotāmijas valstis]]
 
[[Kategorija:Mezopotāmijas valstis]]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 20. novembris, plkst. 22.40

Asīrija
Assyrian humanbull.png
Senasīrijas
periods:
  • Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikijs
  • Akijs
  • Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahs
  • Ilušums
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurasars II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurils
  • Ašuršaduns
  • Ašurabs I
  • Ašurnadinahs I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirars II
  • Ašurbelnišešs
  • Ašurrimnišešs
  • Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
Assyrian empire 750 625.jpg

Asīrija (no lat. Assyria) - valsts Ziemeļmezopotāmijā (mūsdienu Dienvidkurdistāna) XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Asura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Asuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Asura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku, izveidojot Asīrijas lielvalsti. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm. 230.-363. gados - Romas province (lat. Assyria).

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Assyrische Reich
  • angliski: Assyria
  • franciski: L'Assyrie
  • krieviski: Ассирия

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.

  • Ascalone Enrico. Mesopotamia: Assyrians, Sumerians, Babylonians (Dictionaries of Civilizations). - University of California Press: Berkeley, 2007, ISBN 0520252667
  • Thompson, William R. Complexity, Diminishing Marginal Returns and Serial Mesopotamian Fragmentation. // Journal of World Systems Research. 2004 (pdf)
  • Virginia Schomp. Ancient Mesopotamia: The Sumerians, Babylonians, and Assyrians. - Scholastic Library Pub., New York, 2005, ISBN 0531167410
  • Roux Georges. Ancient Iraq. - Penguin Books, 1992, ISBN 014012523X
  • Healy Mark. The Ancient Assyrians. - Osprey: London, 1991, ISBN 1855321637
  • Hayim Tadmor. The Inscriptions of Tiglath-Pileser III., King of Assyria. - Israel Academy of Sciences & Humanities, Jerusalem, 1994, ISBN 965-208-111-6

  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5
  • Eva Cancik-Kirschbaum. Die Assyrer. Geschichte, Gesellschaft, Kultur. - C.H.Beck Wissen, München, 2003, ISBN 3-406-50828-6
  • Hartmut Schmöckel. Ur, Assur und Babylon. - Stuttgart, 1962
  • Rykle Borger. Die Inschriften Asarhaddons, König von Assyrien. - Weidner, Graz, 1956
  • Emil Forrer. Die Provinzeineinteilung des assyrischen Reiches. - Leipzig, 1920
  • Wolfgang Schramm. Einleitung in die assyrischen Königsinschriften II. / Handbuch der Orientalistik (HdO). / Hrsg. v. Berthold Spuler. - Brill, Köln, 1973, ISBN 90-04-03783-7
  • Kazuko Watanabe. Die adê-Vereidigung anlässlich der Thronfolgeregelung Asarhaddons. / Hrsg. v. Deutschen Archäologischen Institut. Gbr. Mann. - Berlin, 1987, ISBN 3-7861-1446-3

Resursi internetā par šo tēmu