Asīrijas valsts

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 20. novembris, plkst. 22.00, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asīrija
Assyrian humanbull.png
Senasīrijas
periods:
  • Ušpijs (ap 2020. g.p.m.ē.)
  • Kikijs
  • Akijs
  • Puzurasars I (ap 1975. g.p.m.ē.)
  • Šalimahs
  • Ilušums
  • Erišums I (1939.-1900. g.p.m.ē.)
  • Ikunums
  • Šarukins I
  • Puzurasars II
  • Naramsins
  • Erišums II
  • Šamšiadads I (1813.-1781. g.p.m.ē.)
  • Išmedagans I (1780.-1741. g.p.m.ē.)
  • Mutaškurs
  • Rimušs
  • Asinums
  • Puzursins
  • sešvaldība
  • Adars (ap 1700. g.p.m.ē.)
  • Belubans (1700.-1691. g.p.m.ē.)
  • Libaijs (1690.-1674. gp.m.ē.)
  • Šarmaadads I (1673.-1662. g.p.m.ē.)
  • Iptarsins (1661.-1650. g.p.m.ē.)
  • Bazairs (1649.-1622. g.p.m.ē.)
  • Lulaijs (1621.-1618. g.p.m.ē.)
  • Kudinninus (1615.-1602. g.p.m.ē)
  • Šarmaadads II (1601.-1599. g.p.m.ē.)
  • Erišums III (1598.-1586. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads II (1585.-1580. g.p.m.ē.)
  • Erišums III
  • Šamšiadads II
  • Išmedagans II
  • Šamšiadads III
  • Ašurnirars I (1547.-1522. g.p.m.ē.)
  • Puzurašurs III (1521.-1498. g.p.m.ē.)
  • Elilnacirs I
  • Nurils
  • Ašuršaduns
  • Ašurabs I
  • Ašurnadinahs I
  • Elilnacirs II
  • Ašurnirars II
  • Ašurbelnišešs
  • Ašurrimnišešs
  • Ašurnadinahs II († 1393. g.p.m.ē.)
Vidusasīrijas
periods:
  • Eribadads I (1392.-1366. g.p.m.ē)
  • Ašurubalits I (1365.-1330. g.p.m.ē.)
  • Elilnirars (1330.-1319. g.p.m.ē.)
  • Arikdenils (1319.-1308. g.p.m.ē)
  • Adadnirars I (1307.-1275. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds I (1274.-1245 . g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts I (1244.-1208. g.p.m.ē.)
  • Ašurnadinapals (1208.-1203. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars III (1203.-1197. g.p.m.ē.)
  • Enlilkuduriucurs (1197.-1192. g.p.m.ē.)
  • Ninurtaapalekurs (1192.-1180. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans I (1179.-1134. g.p.m.ē.)
  • Ninurtatukultiašurs (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Mutakilnusks (1134.-1133. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (1133. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars I (1115.-1077. g.p.m.ē.)
  • Ašaredapalekurs (1077.-1074. g.p.m.ē.)
  • Ašurbelkals (1074.-1057. g.p.m.ē.)
  • Eribadads II (1057.-1055. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads IV (1055.-1050. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls I (1050.-1032. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds II (1031.-1020. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars IV (1020.-1016. g.p.m.ē.)
  • Ašurabs II (1016.-973. g.p.m.ē.)
  • Ašurrešišs I (973.-967. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars II (967.-935. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans II (934.-912. g.p.m.ē.)
Jaunasīrijas
periods:
  • Adadnirars II (911.-891. g.p.m.ē.)
  • Tiglatinirurts II (891.-883. g.p.m.ē.)
  • Ašurnacirapls II (883.-859. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds III (858.-824. g.p.m.ē.)
  • Šamšiadads V (823.-811. g.p.m.ē.)
  • Adadnirars II (810.-783. g.p.m.ē.)
  • Semiramida (reģents, 810.-805. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds IV (783.-772. g.p.m.ē.)
  • Ašurdans III (772.-755. g.p.m.ē.)
  • Ašurnirars V (754.-745. g.p.m.ē.)
  • Tiglatpalasars III (744.-727. g.p.m.ē.)
  • Šulmanuašareds V (727.-722. g.p.m.ē.)
  • Šarukins II (722.-705. g.p.m.ē.)
  • Sinaheribs (705.-681. g.p.m.ē.)
  • Ašuraha'idins (681.-669. g.p.m.ē.)
  • Ašurbanapls (669.-627. g.p.m.ē.)
  • Ašuretililans (627.-623. g.p.m.ē.)
  • Sinšumuliširs (623. g.p.m.ē.)
  • Sinšariškuns (623.-612. g.p.m.ē.
  • Ašurubalits II (612.-609. g.p.m.ē.)
Assyrian empire 750 625.jpg

Asīrija - valsts Ziemeļmezopotāmijā XIII-VII gs. Sākotnēji pilsētvalsts Ašura, kas XX-XIX gs.p.m.ē. kontrolēja tirdzniecības ceļus starp Dienvidmezopotāmiju un Mazāziju. XVIII gs.p.m.ē. beigās Ašuru iekaroja Babilonijas valsts, bet XVI-XV gs.p.m.ē. tā bija Mitanijas valsts province. XV-XIV gs. mijā Ašura atkal nostiprinājās kā spēcīga pilsētvasts un sāka pamazām ekspansijas politiku. Savu lielāko varenību Asīrija sasniedza VII gs.p.m.ē., kad tās teritorija aptvēra visu Mezopotāmiju un Levanti. 626.-605. gados p.m.ē. Asīriju sagrāva Jaunbabilonijas un Medijas koalīcija, tās aristokrātija tika iznīcināta bet lielākā daļa iedzīvotāju sajaucās ar aramiešu ciltīm.

Nosaukums citās valodās:

  • vāciski: Assyrische Reich
  • angliski: Assyria
  • franciski: L'Assyrie
  • krieviski: Ассирия

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 44. lpp.
  • Anstrats P. J. Civilizācijas vēsture. / zin. red. Andris Rubenis red. Nora Ikstena, - Karogs: Rīga, 1995.


  • Dietz-Otto Edzard. Geschichte Mesopotamiens. - C.H. Beck: München, 2004, ISBN 3-406-51664-5

Resursi internetā par šo tēmu