Atšķirības starp "Averoisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Averoisms''' - [[Averoess|Averoesa]] un tā piekritēju mācība teoloģijas filosofijā viduslaikos. Uzskatīja, patiesa reliģija un patiesa filozofija sakrīt. Pasaule ir mūžīga, pastāv viena kopēja mūžīgā dievišķā un saprātīgā dvēsele, bet individuālas dvēseles ir mirstīgas, kā arī proponēja [[Divējādā patiesība|divējādās patiesības]] teoriju. XIII gs. izplatījās [[Francijas karaliste|Francijā]] (Brabantes Sigers), bet XIV-XVI gs. Apenīnu pussalā.
+
'''Averoisms''' - [[Averoess|Averoesa]] un tā piekritēju mācība teoloģijas filosofijā viduslaikos. Uzskatīja, ka patiesa reliģija un patiesa filozofija sakrīt. Pasaule ir mūžīga, pastāv viena kopēja mūžīgā dievišķā un saprātīgā dvēsele, bet individuālas dvēseles ir mirstīgas, kā arī proponēja [[Divējādā patiesība|divējādās patiesības]] teoriju. XIII gs. izplatījās [[Francijas karaliste|Francijā]] (Brabantes Sigers), bet XIV-XVI gs. Apenīnu pussalā.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. februāris, plkst. 17.01

Averoisms - Averoesa un tā piekritēju mācība teoloģijas filosofijā viduslaikos. Uzskatīja, ka patiesa reliģija un patiesa filozofija sakrīt. Pasaule ir mūžīga, pastāv viena kopēja mūžīgā dievišķā un saprātīgā dvēsele, bet individuālas dvēseles ir mirstīgas, kā arī proponēja divējādās patiesības teoriju. XIII gs. izplatījās Francijā (Brabantes Sigers), bet XIV-XVI gs. Apenīnu pussalā.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 41. lpp.

  • Ludwig Hödl. Über die averroistische Wende der lateinischen Philosophie des Mittelalters im 13. Jahrhundert. // Recherches de théologie ancienne et médiévale, 39, 1972, S. 171-204
  • Averroismus im Mittelalter und in der Renaissance. / Friedrich Niewöhner, Loris Sturlese (Hrsg.) - Spur, Zürich, 1994, ISBN 3-9520127-4-2

Resursi internetā par šo tēmu