Atšķirības starp "Bēkons Rodžers" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Rodžers Bēkons''' (angl. ''Roger Bacon'', ~1214.~1294.) - [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] [[mūks]], teologs, filosofs [[Sholastika|sholastiķis]], dabaszinātnieks. Dzimis ap 1214. gadu [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], Somersetā. Savos pētījumos pieskāries arī alķīmijai, pat veltījis šim jautājumam pāris esejas, taču ne ilgi - abstraktā "filosofu akmens" un visādu "nemirstības eliksīru" meklēšanas vietā Bēkons priekšroku deva tam, ko mūsdienās dēvētu par eksperimentālo ķīmiju, gūstot atzīstamus panākumus. Piemēram, pētīja salpetra īpašības un atklāja melnā pulvera izgatavošanas veidu (tā sastāvs kopš 1242. gada ir palicis gandrīz nemainīgs: 75% Indijas salpetra, 10% sēra, un 15% oglekļa). Visai interesanti bija Bēkona eksperimenti optikā, veidojot palielināmā stikla lēcas u.c. Viņš pārbaudīja Aristoteļa domu, ka tā kā varavīksne vienmēr novērojama Saulei pretējā debess pusē, tā rpatiesībā ir Saules atspulgs mākoņos, pie tam šis atspulgs parādās noteiktā leņķī (kas arī ir par iemeslu varavīksnes lokveida formai) - acs redz varavīksni noteiktā konusā, kura virsotnē atrodas paša novērotāja acs, - Bēkons pirmais izmērīja šī konusa leņķi un konstatēja, ka galvenā varavīksne vienmēr redzama apmēram 420° leņķī, bet sekundārā, kas arī dažreiz novērojama, - apmēram 500° leņķī. | + | '''Rodžers Bēkons''' (angl. ''Roger Bacon'', ~1214.~1294.) - [[Franciskāņu ordenis|franciskāņu]] [[mūks]], teologs, filosofs [[Sholastika|sholastiķis]], dabaszinātnieks. Dzimis ap 1214. gadu [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], Somersetā. Savos pētījumos pieskāries arī alķīmijai, pat veltījis šim jautājumam pāris esejas, taču ne ilgi - abstraktā "filosofu akmens" un visādu "nemirstības eliksīru" meklēšanas vietā Bēkons priekšroku deva tam, ko mūsdienās dēvētu par eksperimentālo ķīmiju, gūstot atzīstamus panākumus. Piemēram, pētīja salpetra īpašības un atklāja melnā pulvera izgatavošanas veidu (tā sastāvs kopš 1242. gada ir palicis gandrīz nemainīgs: 75% Indijas salpetra, 10% sēra, un 15% oglekļa). Visai interesanti bija Bēkona eksperimenti optikā, veidojot palielināmā stikla lēcas u.c. Viņš pārbaudīja Aristoteļa domu, ka tā kā varavīksne vienmēr novērojama Saulei pretējā debess pusē, tā rpatiesībā ir Saules atspulgs mākoņos, pie tam šis atspulgs parādās noteiktā leņķī (kas arī ir par iemeslu varavīksnes lokveida formai) - acs redz varavīksni noteiktā konusā, kura virsotnē atrodas paša novērotāja acs, - Bēkons pirmais izmērīja šī konusa leņķi un konstatēja, ka galvenā varavīksne vienmēr redzama apmēram 420° leņķī, bet sekundārā, kas arī dažreiz novērojama, - apmēram 500° leņķī. Savā darbā “Opus Majus” (1268.) pviņš piemin arī [[Livonija|Livoniju]], kritizējot no Romas baznīcas un franciskāņu mūku viedokļa aplamo [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] rīcību, pievēršot te neticīgos Kristum “ar ieroču spēku, bet ne ar svētuma sirsnību”. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 23. februāris, plkst. 17.01
Rodžers Bēkons (angl. Roger Bacon, ~1214.~1294.) - franciskāņu mūks, teologs, filosofs sholastiķis, dabaszinātnieks. Dzimis ap 1214. gadu Anglijas karalistē, Somersetā. Savos pētījumos pieskāries arī alķīmijai, pat veltījis šim jautājumam pāris esejas, taču ne ilgi - abstraktā "filosofu akmens" un visādu "nemirstības eliksīru" meklēšanas vietā Bēkons priekšroku deva tam, ko mūsdienās dēvētu par eksperimentālo ķīmiju, gūstot atzīstamus panākumus. Piemēram, pētīja salpetra īpašības un atklāja melnā pulvera izgatavošanas veidu (tā sastāvs kopš 1242. gada ir palicis gandrīz nemainīgs: 75% Indijas salpetra, 10% sēra, un 15% oglekļa). Visai interesanti bija Bēkona eksperimenti optikā, veidojot palielināmā stikla lēcas u.c. Viņš pārbaudīja Aristoteļa domu, ka tā kā varavīksne vienmēr novērojama Saulei pretējā debess pusē, tā rpatiesībā ir Saules atspulgs mākoņos, pie tam šis atspulgs parādās noteiktā leņķī (kas arī ir par iemeslu varavīksnes lokveida formai) - acs redz varavīksni noteiktā konusā, kura virsotnē atrodas paša novērotāja acs, - Bēkons pirmais izmērīja šī konusa leņķi un konstatēja, ka galvenā varavīksne vienmēr redzama apmēram 420° leņķī, bet sekundārā, kas arī dažreiz novērojama, - apmēram 500° leņķī. Savā darbā “Opus Majus” (1268.) pviņš piemin arī Livoniju, kritizējot no Romas baznīcas un franciskāņu mūku viedokļa aplamo Teitoņu ordeņa rīcību, pievēršot te neticīgos Kristum “ar ieroču spēku, bet ne ar svētuma sirsnību”.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 46. lpp.
