Atšķirības starp "Bīlski" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bielsky Baron Wappen.png|right|thumb|250px|baroni]] | [[Attēls:Bielsky Baron Wappen.png|right|thumb|250px|baroni]] | ||
| − | '''fon Bīlski''' (''von Bielsky'', kr. ''фон Бельские'') – poļu izcelsmes (Volīnija) [[šļahta]]s dzimta. XV gs. [[bajārs]] Staņislavs Beļskis stājās [[Maskavija]]s lielkņaza dienestā. XVI gs. vidū vairāki dzimtas pārstāvji jau bija [[vojevoda]]s. Baltijas atzara aizsācējs Ivangorodas vojevoda Afanasijs (''Афанасий Бельский'', ?-?) 1581. gada 17. septembrī bez kaujas nodeva cietoksni zviedriem un stājās Zviedrijas karaļa dienestā. Kopš tā laika dzimtas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars tika saukti par Bīlsiem (kr. ''Бильски''). | + | '''fon Bīlski''' (''von Bielsky'', kr. ''фон Бельские'') – poļu izcelsmes (Volīnija) [[šļahta]]s dzimta. XV gs. beigās [[bajārs]] Staņislavs Beļskis stājās [[Maskavija]]s lielkņaza dienestā. XVI gs. vidū vairāki dzimtas pārstāvji jau bija [[vojevoda]]s. Baltijas atzara aizsācējs Ivangorodas vojevoda Afanasijs (''Афанасий Бельский'', ?-?) 1581. gada 17. septembrī bez kaujas nodeva cietoksni zviedriem un stājās Zviedrijas karaļa dienestā. Kopš tā laika dzimtas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars tika saukti par Bīlsiem (kr. ''Бильски''). 1775. gadā tie ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
| − | + | Nav radneicībā ne ar rjurikovičiem Beļskiem, ne kņaziem gediminovičiem Beļskiem. | |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 21.22
fon Bīlski (von Bielsky, kr. фон Бельские) – poļu izcelsmes (Volīnija) šļahtas dzimta. XV gs. beigās bajārs Staņislavs Beļskis stājās Maskavijas lielkņaza dienestā. XVI gs. vidū vairāki dzimtas pārstāvji jau bija vojevodas. Baltijas atzara aizsācējs Ivangorodas vojevoda Afanasijs (Афанасий Бельский, ?-?) 1581. gada 17. septembrī bez kaujas nodeva cietoksni zviedriem un stājās Zviedrijas karaļa dienestā. Kopš tā laika dzimtas vācbaltiešu atzars tika saukti par Bīlsiem (kr. Бильски). 1775. gadā tie ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Nav radneicībā ne ar rjurikovičiem Beļskiem, ne kņaziem gediminovičiem Beļskiem.
