Atšķirības starp "Bīrons Ernsts Johans, Kurzemes hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Ģerbonis)
m
42. rindiņa: 42. rindiņa:
 
|}
 
|}
  
'''Ernsts Johans''' Bīrons (''H.H. Prince Ernst Johann Biron von Courland'', ''Count of The Holy Roman Empire'', 1690.-1772.) – [[grāfs]], pirmais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē. Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes [[Anna I (Krievijas imperatore)|Annas]] kancelejā. Bijis arī muižas pārvaldnieks Vircavā. 1722. gadā saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu (''Hofdame Benigna Gottlieb von Trotta-Treyden''). 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā. 1725. gadā kļuva par Annas galma [[Kambarkungs|kambarkungu]], bet 1727. gadā - par  [[Virsmeistars|virsmeistaru]]. 23. martā Bīrons kļuva par Krievijas impoērijas galma kambarkungu. 10. maijā - par virskambarkungu un pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Pēterburgā, kur kļuva par vienu no imperatores favorītiem. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa]] titulu (un tika ierakstīts Kurzemes [[Bruņinieku matrikula|bruņniecības matrikulā]]). 1737. gada 22. jūnijā Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes [[Hercogs|hercogu]] (8. jūlijā Žečpospoļitas [[Seims]] apstiprināja vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas). 1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) iecelts par mazgadīgā [[Joans VI (Krievijas imperators)|Joana VI]] [[Reģents|reģentu]], taču jau 9. novembra (v.st.) naktī arestēts. No 1741. gada novembra līdz 1762. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Iekškrievijā (hercogisti pārvaldīja [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|hercogistes padome]]). 1762. gada 25. februārī Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no hercoga titula. 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīna II]] apstiprināja Ernsta Johana tiesības uz hercoga titulu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība atkal zvērēja viņam uzticību. 1764. gada 23. decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts atkal izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam (1765. gada 3 janvārī saņēma diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta infarktu: 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa. 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Jelgavas pilī no otra infarkta.
+
'''Ernsts Johans''' Bīrons (''H.H. Prince Ernst Johann Biron von Courland'', ''Count of The Holy Roman Empire'', 1690.-1772.) – [[grāfs]], pirmais [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales]] [[hercogs]] no [[Bīronu dinastija]]s. Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē. Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes [[Anna I (Krievijas imperatore)|Annas]] kancelejā. Bijis arī muižas pārvaldnieks Vircavā. 1722. gadā saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu (''Hofdame Benigna Gottlieb von Trotta-Treyden''). 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā. 1725. gadā kļuva par Annas galma [[Kambarkungs|kambarkungu]], bet 1727. gadā - par  [[Virsmeistars|virsmeistaru]]. 23. martā Bīrons kļuva par Krievijas impoērijas galma kambarkungu. 10. maijā - par virskambarkungu un pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Pēterburgā, kur kļuva par vienu no imperatores favorītiem. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora Karla VI Habsburga [[Grāfs|grāfa]] titulu (un tika ierakstīts Kurzemes [[Bruņinieku matrikula|bruņniecības matrikulā]]). 1737. gada 22. jūnijā Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes [[Hercogs|hercogu]] (8. jūlijā Žečpospoļitas [[Seims]] apstiprināja vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas). 1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) iecelts par mazgadīgā [[Joans VI (Krievijas imperators)|Joana VI]] [[Reģents|reģentu]], taču jau 9. novembra (v.st.) naktī arestēts. No 1741. gada novembra līdz 1762. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Iekškrievijā (hercogisti pārvaldīja [[Kurzemes un Zemgales hercogistes padome|hercogistes padome]]). 1762. gada 25. februārī Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no hercoga titula. 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene [[Katrīna II (Krievijas imperatore)|Katrīna II]] apstiprināja Ernsta Johana tiesības uz hercoga titulu. 1763. gada 22. jūnijā notika viņa [[restitūcija]] tronī, Kurzemes muižniecība atkal zvērēja viņam uzticību. 1764. gada 23. decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts atkal izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam (1765. gada 3 janvārī saņēma diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta infarktu: 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa. 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Jelgavas pilī no otra infarkta.
 
[[Attēls:Benigna_Gottlieb_von_Biron.jpg‎|left|thumb|200px|hercogiene Benigna]]
 
[[Attēls:Benigna_Gottlieb_von_Biron.jpg‎|left|thumb|200px|hercogiene Benigna]]
  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 21. februāris, plkst. 07.52

Ernsts Johans
Ernst Johann von Biron.jpg
Valda

13.07.1737.-16.04.1762.
22.08.1762.-25.11.1769.
Krievijas impērijā: 28.10.1740.-08.11.1740.

investitūra
  • 13.07.1737.
  • 03.01.1765.
Sieva Benigna Gotlība fon Trota-Treidena
Bērni
  • Pēteris
  • Hedviga Elizabete
  • Karls Ernsts
Dzimta Bīronu dinastija
Tēvs Karls fon Bīrens
Māte Katrīna Hedviga fon der Rāba-Tīlena
Dzimis 23.11.1690. Kalnciema muižā
Miris 28.12.1772. Jelgavas pilī
Biron Grafen wappen.png

Ernsts Johans Bīrons (H.H. Prince Ernst Johann Biron von Courland, Count of The Holy Roman Empire, 1690.-1772.) – grāfs, pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas. Dzimis 1690. gada 23. novembrī Kalnciema muižas Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē. Laikā no 1704. gada līdz aptuveni 1707. gadam mācījies Kēnigsbergas universitātē. Ap 1718. gadu iestājies dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā. Bijis arī muižas pārvaldnieks Vircavā. 1722. gadā saderinājies ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu (Hofdame Benigna Gottlieb von Trotta-Treyden). 1723. gada 25. februārī notika viņu laulības hercogu pilī Mītavā. 1725. gadā kļuva par Annas galma kambarkungu, bet 1727. gadā - par virsmeistaru. 23. martā Bīrons kļuva par Krievijas impoērijas galma kambarkungu. 10. maijā - par virskambarkungu un pārcēlās ar ģimeni uz dzīvi Pēterburgā, kur kļuva par vienu no imperatores favorītiem. 1730. gada 2. septembrī Ernsts Johans saņēma no Svētās Romas impērijas imperatora Karla VI Habsburga grāfa titulu (un tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā). 1737. gada 22. jūnijā Kurzemes landtāgā tika ievēlēts par Kurzemes hercogu (8. jūlijā Žečpospoļitas Seims apstiprināja vēlēšanu rezultātus, bet 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt hercogisti no Pēterburgas). 1740. gada 17. oktobrī (pēc vecā stila) iecelts par mazgadīgā Joana VI reģentu, taču jau 9. novembra (v.st.) naktī arestēts. No 1741. gada novembra līdz 1762. gada martam Kurzemes hercogs ar ģimeni atradās trimdā Iekškrievijā (hercogisti pārvaldīja hercogistes padome). 1762. gada 25. februārī Bīronam ļāva atgriezties Pēterburgā, kur 1762. gada 16. aprīlī viņš parakstīja atteikšanos no hercoga titula. 1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II apstiprināja Ernsta Johana tiesības uz hercoga titulu. 1763. gada 22. jūnijā notika viņa restitūcija tronī, Kurzemes muižniecība atkal zvērēja viņam uzticību. 1764. gada 23. decembrī Žečpospoļitas karalis Staņislavs Augusts atkal izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam (1765. gada 3 janvārī saņēma diplomu par investūru). 1768. gada rudenī Ernsts Johans pārcieta infarktu: 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu savam dēlam Pēterim, bet nākamā, t.i., 1769. gada 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa. 1772. gada 28. decembrī Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons mirst Jelgavas pilī no otra infarkta.

hercogiene Benigna

Ģerbonis

1731. gadā iznākušajā I.Bekenšteina darbā par heraldiku grāfa Ernsta Johana Bīrona ģerbonis aprakstīts šādi: baltā laukā uz nokaltuša koka sēž melns krauklis, pagriezis galvu atpakaļ, skatās sev aiz muguras, tam knābī zariņš ar trim ozolzīlēm, virs vairoga zils grāfa kronis, no kura izaug divas ozolzīles, starp kurām ir atkārtots melnais krauklis. Pēc tam ģerbonī tika ieviestas izmaiņas: sarkanā laukā uz zaļa pamata celms ar vienu zaru, kurš galā sadalās trijos zaļojošos zariņos ar trim ozolzīlēm; celma priekšā kā josta novietota zelta atslēga; virs kroņa divi zaļojoši zari ar trim ozolzīlēm katrā, starp kuriem melns krauklis, pagriezis galvu pa labi; rotājums - sarkans un sudrabs.


Priekštecis:
Ferdinands
Kurzemes un Zemgales hercogs
1737.-1740.
Pēctecis:
Ludvigs Ernests



Priekštecis:
Saksijas Kārlis
Kurzemes un Zemgales hercogs
1763.-1769.
Pēctecis:
Pēteris Ernsts


Literatūra

  • Ernsts Johans Bīrons 1690-1990. / Izstāde Rundāles pilī. Katalogs. Autoru kolektīvs. Rundāles pils muzejs, 1992.
  • Robert Nisbet Bain, The Pupils of Peter the Great. - London, 1897
  • Christoph Hermann von Manstein. Memoirs. - London, 1856
  • Claudius Rondeau. Diplomatic Dispatches from Russia. - St Petersburg, 1889-1892

Resursi internetā par šo tēmu