Atšķirības starp "Bīskaps" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (papildinu)
m
(19 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bīskaps''' (lat. ''episcopus''; no gr. ''episkopos'' - uzraugs) - agrīnajā [[kristietība]]s periodā ticīgo [[draudze]]s vecākais; [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]] [[pāvests|pāvesta]] iecelts bīskapijas vadītājs.  
+
'''Bīskaps''' (lat. ''episcopus'', vc. ''Bishof'', it. ''vescovo'', sp. ''obispo'', kr. ''епископ''; no gr. ''ἐπίσκοπος'', ''episkopos'' - uzraugs) - agrīnajā [[kristietība]]s periodā ticīgo [[draudze]]s vecākais; apustuļu vietnieks (vai likumīgais pēctecis saskaņā ar sukcesiju), augstākā persona [[Baznīca]]s garīgajā hierarhijā. [[Romas Katoļu Baznīca|Katoļu Baznīcā]] [[pāvests|pāvesta]] iecelts [[bīskapija]]s vadītājs (par bīskapiem iesvēta tikai [[Mūks|mūkus]]). Vienīgi bīskaps (ar roku uzlikšanas starpniecību) ir tiesīgs iesvētīt citas personas garīgos amatos, kā arī iesvētīt mirres un [[Altāris|antiminsus]]. Kaut arī visi bīskapi savā starpā ir līdzvērtīgi, tomēr atkarībā no personīgiem nopelniem, pilsētas vai apgabalu lieluma un nozīmes, kuros dotie bīskapi kalpo, tiem piešķir dažādus goda apzīmējumus (titulus), kas norāda to statusu Baznīcas hierarhijā: [[metropolīts]], [[patriarhs]], [[kardināls]], [[primass]], [[arhibīskaps]], kā arī: [[titulārarhibīskaps]], [[elekts]], [[sufragāns]], [[firstbīskaps]], [[koadjutors]]
  
'''Bīskapija''' - bīskapa vadīta [[Baznīca]]s administratīvi teritoriāla vienība, kurā apvienotas kādā teritorijā esošās kristiešu draudzes - '''diecēze''' (gr. ''dioikēsis'' - pārvalde; Romas impērijā administratīvs apgabals, kurā ietilpa vairākas provinces). [[Austrumu Baznīca|Austrumu Baznīcā]] - [[eparhija]].
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 +
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 331.-332., 337. lpp.
  
 +
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 +
 +
* [http://www.eleison.lv/Biblioteka/parPareiztic/parbaznicu.htm Par Baznīcu - Pareizticīgo Baznīcas apraksts]
 
----
 
----
'''Arhibīskaps''' - virsbīskaps, reģionālo diacēžu kopuma - ''arhidiecēzes'' - vadītājs.
+
* [http://www.zum.de/whkmla/military/17cen/muenster1661.html The Prince-Bishop of Münster]
 
+
* [http://www.buxhoeveden.net/index.php?link=2 Albert of Buxhoeveden, Prince-Bishop of Livonia]
'''Elekts''' (lat. ''electus'', no ''eligere'' - ievēlēt) - [[Pāvests|pāvesta]] izraudzīts, bet vēl [[Konsekrācija|nekonsekrēts]] bīskaps.
+
----
 
+
* [http://www.klikovo.ru/db/book/msg/4194 Цыпин Владислав протоиерей. Церковное право.]
'''Sufragāns''' (lat. ''suffraganeus'', no ''suffragari'' - atbalstīt, palīdzēt) - [[Metropolīts|metropolītam]] vai arhibīskapam pakļauts diecēzes bīskaps. '''Sufragānija''' - sufragāna pārvaldīta diecēze.
+
* [http://khazarzar.skeptik.net/books/bolotov/52.htm «Епископы» Том IV. «История церкви в период Вселенских соборов» // В.В. Болотов. Лекции по истории Древней Церкви.]
 
 
== Ieteicamā literatūra ==
 
  
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 331.-332., 337. lpp.
+
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 +
[[Kategorija:Kristietība]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 31. decembris, plkst. 20.33

Bīskaps (lat. episcopus, vc. Bishof, it. vescovo, sp. obispo, kr. епископ; no gr. ἐπίσκοπος, episkopos - uzraugs) - agrīnajā kristietības periodā ticīgo draudzes vecākais; apustuļu vietnieks (vai likumīgais pēctecis saskaņā ar sukcesiju), augstākā persona Baznīcas garīgajā hierarhijā. Katoļu Baznīcā pāvesta iecelts bīskapijas vadītājs (par bīskapiem iesvēta tikai mūkus). Vienīgi bīskaps (ar roku uzlikšanas starpniecību) ir tiesīgs iesvētīt citas personas garīgos amatos, kā arī iesvētīt mirres un antiminsus. Kaut arī visi bīskapi savā starpā ir līdzvērtīgi, tomēr atkarībā no personīgiem nopelniem, pilsētas vai apgabalu lieluma un nozīmes, kuros dotie bīskapi kalpo, tiem piešķir dažādus goda apzīmējumus (titulus), kas norāda to statusu Baznīcas hierarhijā: metropolīts, patriarhs, kardināls, primass, arhibīskaps, kā arī: titulārarhibīskaps, elekts, sufragāns, firstbīskaps, koadjutors

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Avots: Rīga, 1992., 331.-332., 337. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu