Atšķirības starp "Bajāru dome" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* [http://bse.sci-lib.com/article001006.html Значение слова "Боярская дума" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://bse.sci-lib.com/article001006.html Значение слова "Боярская дума" в Большой Советской Энциклопедии]
 
* [http://www.allpravo.ru/library/doc313p0/instrum3109/ Ключевский В. Боярская Дума Древней Руси. - 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004.]
 
* [http://www.allpravo.ru/library/doc313p0/instrum3109/ Ключевский В. Боярская Дума Древней Руси. - 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004.]
* [http://www.allpravo.ru/library/doc313p0/instrum3109/print3602.html лючевский В. Боярская Дума Древней Руси. По издания 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004]
+
* [http://www.allpravo.ru/library/doc313p0/instrum3109/print3602.html Kлючевский В. Боярская Дума Древней Руси. По издания 1902 г. / Allpravo.Ru - 2004]
 
* [http://bibliotekar.ru/rusKluch/38.htm Ключевский В.О. Лекция тридцать восьмая: Боярская дума.]
 
* [http://bibliotekar.ru/rusKluch/38.htm Ключевский В.О. Лекция тридцать восьмая: Боярская дума.]
 
* [http://bibliotekar.ru/rusKluch/44.htm Ключевский В.О. Лекция сорок четвёртая: Боярская дума и земской собор.]
 
* [http://bibliotekar.ru/rusKluch/44.htm Ключевский В.О. Лекция сорок четвёртая: Боярская дума и земской собор.]

Versija, kas saglabāta 2008. gada 27. decembris, plkst. 18.15

Bajāru dome (kr. Боярская дума) - pastāvīga vai periodiski sasaukta padomdevēja institūcija senkrievu kņazu, lielkņazu un caru galmos, sava veida feodālā kūrija. Izveidojās no IX-X gs. kņazu apspriedēm ar karadraudzes vecākajiem, XVI gs. pildot jau visas valdības funkcijas: izvirzīja un apsprieda likumprojektus, lēma par valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumiem. Bajāru domes loma pieauga starpvaras periodos, kad tronis bija brīvs, kā arī lielkņazu un caru nepilngadības gadījumos. XVII gs. otrajā pusē pamazām zaudēja savu ietekmi. To kā valstisku institūciju likvidēja ap 1704. gadu, atsevišķiem tās locekļiem paliekot cara padomdevēju statusā - t.s. Tuvā kanceleja (kr. Ближнея канцелярия), - līdz 1711. gada 22. februārī tās vietā tika izveidots Senāts.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 79. lpp.

  • Michel Heller. Histoire de la Russie et de son empire. - Plon, 1997

  • Милов Л.В. Великорусский пахарь и особенности российского исторического процесса. - Москва, 1998

Resursi internetā par šo tēmu