Atšķirības starp "Baltijas landesvērs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(299 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Landesvehr.jpg|right|thumb|250px|]]
+
'''Baltijas landesvērs''' (vc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''Балтийский ландесвер'', an. ''Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard'') - atkarībā no konteksta:
'''Baltijas landesvērs''' (vāc. ''Baltische Landeswehr'', kr. ''прибалтийский ландесвер'') - zemessardze, ko 1918. gada novembrī sāka veidot okupācijas Valdības padome [[Vācijas impērija]]s armijas okupētajās [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Visas zemessardzes daļas tika formētas Vācijas armijas virsnieku uzraudzībā un vadībā, okupācijas iestādes tās nodrošināja ar amunīciju un apgādi.
+
* '''1.''' '''Baltijas landesvērs''' - Vācijas okupēto Baltijas provinču iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kuras organizēšanas priekšdarbi tika uzsākti 1918. gada rudens sākumā, bet novembra otrajā pusē iekļāva jaundibinātās Latvijas Republikas bruņotajos spēkos - '''[[Latvijas zemessardze|Latvijas zemessardzē]]'''. Sarunvalodā par "landesvēru" tradicionāli dēvē Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības.
 +
* '''2.''' '''Baltijas landesvērs''' - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. <ref>LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.</ref>
  
Pēc [[1918. gada revolūcija Vācijā|1918. gada revolūcijas Vācijā]] jaunā [[Veimāras republika]]s valdība atzina ''de facto'' jaundibināto [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] un 7. decembrī noslēdza līgumu par Latvijas [[Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] (''landeswehr'') izveidi nono 18 latviešu, 7 vācu un vienas krievu rotas, iekļaujot šajos formējumos jau izveidotās zemessargu daļas. Līdz ar to ''zemessardzes'' pamatsastāvu veidoja etniskie baltvāci, kas pēc [[Gebruāra revolūcija Krievijā|1917. gada revolūcijas]] bija demobilizējušies no [[Krievijas impērija]]s armijas un atgriezušies mājās (kamēr lielākā daļa šo guberņu krievu, latviešu un igauņu vēl turpināja dienestu). Komandvaloda bija vācu. Pēc [[Padomju Latvijas armija]]s uzbrukuma 1918. gada decembrī, ''landesvērs'' kopā ar citām Pagaidu valdības bruņoto spēku daļām atkāpās uz Kurzemi, kur tā personālsastāvs tika papildināts ar brīvprātīgajiem no Vācijas.
+
[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
 
 
 
 
=== Attēlu galerija ===
 
<center><gallery>
 
Attēls:8_pulks1917.jpg|8. Valmieras pulka strēlnieki (1917.)
 
Attēls:4_pulks_1917.jpg|4. vidzemes pulka strēlnieks (1917.)
 
</gallery></center>
 
 
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
 
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 121 lpp.
 
* Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 172.-173. lpp.
 
 
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
 
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/P/pa/pagaidu_valdiba/dokumenti/1918.07.12.htm 1918. g. 7. decembra Līgums starp Latvijas Pagaidu valdību un Vācijas valdības ģenerālpilnvaroto A.Vinnigu par landesvēra dibināšanu]
 
* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balt_landesver/balt_land.htm Baltijas landesvērs: dokumenti, preses materiāli - historia.lv]
 
----
 
* [http://www.axishistory.com/index.php?id=6831 Shawn Bohannon. Baltische Landeswehr.]
 
 
 
[[Kategorija:Sarkanās armijas vienības]]
 

Pašreizējā versija, 2021. gada 5. maijs, plkst. 08.37

Baltijas landesvērs (vc. Baltische Landeswehr, kr. Балтийский ландесвер, an. Baltic Land Defence, Baltic Territorial Army, Baltic Home Guard) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Baltijas landesvērs - Vācijas okupēto Baltijas provinču iedzīvotāju pašaizsardzības vienības, kuras organizēšanas priekšdarbi tika uzsākti 1918. gada rudens sākumā, bet novembra otrajā pusē iekļāva jaundibinātās Latvijas Republikas bruņotajos spēkos - Latvijas zemessardzē. Sarunvalodā par "landesvēru" tradicionāli dēvē Latvijas zemessardzes vācbaltiešu vienības.
  • 2. Baltijas landesvērs - biedrība, sabiedriska organizācija Latvijas Republikā starpkaru periodā. [1]
  • LVVA, 5627. f., 1. apr., 9. lp.