Atšķirības starp "Banka" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Banka''' - uzņēmējdarbības veids, kurā ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem. | + | '''Banka''' (no it. ''banco'' - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml. Vēsturiski attīstījās no [[Augļotājs|augļotāju]] un juvelieru namiem un saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. Banķieru nams kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējā [[Monēta|monētās]]. Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret virsprocentiem. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. oktobris, plkst. 13.56
Banka (no it. banco - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml. Vēsturiski attīstījās no augļotāju un juvelieru namiem un saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. Banķieru nams kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējā monētās. Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret virsprocentiem. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas.
