Atšķirības starp "Banka" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Banka''' (no it. ''banco'' - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml. Vēsturiski attīstījās no [[Augļotājs|augļotāju]] un juvelieru namiem un saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. Banķieru nams  kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējā [[Monēta|monētās]]. Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret virsprocentiem. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas.
+
'''Banka''' (no it. ''banco'' - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml., un tā vēsturiskā ģenēze sākotnēji saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. Jau VIII gs.p.m.ē. [[Babilonija|Babilonijā]] apgrozībā bija vekseļa ekvivalents ''hudu'', ko tirgotāji izmanota, tālākos ceļojumos, lai nevajadzētu vest lidzi dārgmetālu krājumu. [[Senā Grieķija|Helladā]] šādas finanšu operācijas veica [[trapeziti]] (''Τραπεζίται''). Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret ķīlu un virsprocentiem. [[Ptolemeju dinastija]]s [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] bija izveidotas "valdnieka bankas". [[Senā Roma|Romā]] šīs funkcijas pildīja [[Argentarijs|argentariji]] (''аrgentarii''). Eiropas banku sistēma attīstījās no viduslaiku [[Augļotājs|augļotāju]] un juvelieru namiem. Banķieru nams  kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējā [[Monēta|monētās]]. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
  
 +
* [http://be.economicus.ru/index.php?file=5_3 Банки. // М.Сторчевой. Основы экономики. (учебник)]
 +
* [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/008/8221.htm Банки. - Большой энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона.]
 
* [http://pravogizn.h1.ru/KSNews/PIG_80.htm Пашенцев Д. Виды банков по законодательству Российской Империи (ПиЖ 2000 № 30)]
 
* [http://pravogizn.h1.ru/KSNews/PIG_80.htm Пашенцев Д. Виды банков по законодательству Российской Империи (ПиЖ 2000 № 30)]
  
 
[[Kategorija:Kredītiestādes]]
 
[[Kategorija:Kredītiestādes]]

Versija, kas saglabāta 2010. gada 24. oktobris, plkst. 14.16

Banka (no it. banco - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml., un tā vēsturiskā ģenēze sākotnēji saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. Jau VIII gs.p.m.ē. Babilonijā apgrozībā bija vekseļa ekvivalents hudu, ko tirgotāji izmanota, tālākos ceļojumos, lai nevajadzētu vest lidzi dārgmetālu krājumu. Helladā šādas finanšu operācijas veica trapeziti (Τραπεζίται). Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret ķīlu un virsprocentiem. Ptolemeju dinastijas Ēģiptē bija izveidotas "valdnieka bankas". Romā šīs funkcijas pildīja argentariji (аrgentarii). Eiropas banku sistēma attīstījās no viduslaiku augļotāju un juvelieru namiem. Banķieru nams kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējā monētās. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas.

Resursi internetā par šo tēmu