Atšķirības starp "Banka" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Banka''' (no it. ''banco'' - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā persona vai personu grupa ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml., un tā vēsturiskā ģenēze sākotnēji saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. | '''Banka''' (no it. ''banco'' - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā persona vai personu grupa ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml., un tā vēsturiskā ģenēze sākotnēji saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. | ||
| − | Jau VIII gs.p.m.ē. [[Babilonija|Babilonijā]] apgrozībā bija vekseļa ekvivalents ''hudu'', ko tirgotāji izmanota, tālākos ceļojumos, lai nevajadzētu vest lidzi dārgmetālu krājumu. [[Senā Grieķija|Helladā]] šādas finanšu operācijas veica [[trapezīti]] (''Τραπεζίται''). Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret ķīlu un virsprocentiem. [[Ptolemeju dinastija]]s [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] bija izveidotas "valdnieka bankas". [[Senā Roma|Romā]] šīs funkcijas pildīja [[Argentārijs|argentāriji]] (''аrgentarii''). Eiropas banku sistēma attīstījās no viduslaiku [[Augļotājs|augļotāju]] un juvelieru namiem. Banķieru nams kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu | + | Jau VIII gs.p.m.ē. [[Babilonija|Babilonijā]] apgrozībā bija vekseļa ekvivalents ''hudu'', ko tirgotāji izmanota, tālākos ceļojumos, lai nevajadzētu vest lidzi dārgmetālu krājumu. [[Senā Grieķija|Helladā]] šādas finanšu operācijas veica [[trapezīti]] (''Τραπεζίται''). Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret ķīlu un virsprocentiem. [[Ptolemeju dinastija]]s [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] bija izveidotas "valdnieka bankas". [[Senā Roma|Romā]] šīs funkcijas pildīja [[Argentārijs|argentāriji]] (''аrgentarii''). Eiropas banku sistēma attīstījās no viduslaiku [[Augļotājs|augļotāju]] un juvelieru namiem. Banķieru nams kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējās [[Monēta|monētās]]. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 27. februāris, plkst. 07.37
Banka (no it. banco - "sols") - uzņēmējdarbības veids, kurā persona vai personu grupa ienākumus gūst izsniedzot aizdevumus/kredītus, aizdevumu atgūstot ar procentiem, mainot valūtu, veicot naudas summu pārvedumus u.tml., un tā vēsturiskā ģenēze sākotnēji saistīta ar zelta un citu dārgmetālu glabāšanas un pārvadāšanas problēmu. Jau VIII gs.p.m.ē. Babilonijā apgrozībā bija vekseļa ekvivalents hudu, ko tirgotāji izmanota, tālākos ceļojumos, lai nevajadzētu vest lidzi dārgmetālu krājumu. Helladā šādas finanšu operācijas veica trapezīti (Τραπεζίται). Dārgmetālus un naudu pieņēma glabāšanā un aizdeva pret ķīlu un virsprocentiem. Ptolemeju dinastijas Ēģiptē bija izveidotas "valdnieka bankas". Romā šīs funkcijas pildīja argentāriji (аrgentarii). Eiropas banku sistēma attīstījās no viduslaiku augļotāju un juvelieru namiem. Banķieru nams kā pierādījumu tam, ka personas nauda atrodas viņu glabātuvēs, izdeva rakstītu apliecinājumu (vēlāk, vekseli), ko uzrādot citas zemes cita banķiera namā, varēja saņemt adekvātu summu vietējās monētās. Banku darījumi strauji attīstījās pēc XIV gs.. Itālijas, Vācijas un Holandes pilsētās, bet vēlāk lielākajos tirdzniecības centros - Amsterdamā, Venēcijā, Hamburgā, - radās žirobankas, kuru pamatfunkcija bija bezskaidras naudas pārskaitīšana no viena konta uz otru kā savas zemes, tā arī starpvalstu ietvaros. XVII-XVIII gs. bankas ne tikai aizdeva metālnaudu, bet arī sāka plaši kreditēt tirgotājus uzņēmējus, izsniedzot parādzīmes (banknotes) un veica citas ar naudas apgrozību saistītas operācijas.
