Atšķirības starp "Basilikas" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(4 starpversijas, ko saglabājuši 2 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Basilikas''' jeb '''Valdnieka likumi''' (''Τα Βασιλικά'' - "Basilikā"; no ''basilikos'' - "valdnieka") - IX gs. beigās imperatora Leo VI valdīšanas laikā [[Bizantija]]s tiesu sistēmas [[Likumu revīzijas]] rezultātā izveidots likumu krājums, apkopots 60 grāmatās. Tulkojuma grieķu valodā un pārstāstu kompilācija. Sākotnēji dēvēts arī par "60 valdnieka grāmatas" (''τὰ βασιλικὰ ξ´ βιβλία''). Par pamatu ņemta [[Justiniāna kodifikācija]], izņemot novecojušās un praksei vairs neatbilstošās normas, esošās papildinot ar komentāriem, kā arī ievērojami papildinot ar jaunām normām no "[[Epanagoga]]s".
+
'''Basilikas''' jeb '''Valdnieka likumi''' (''Τὰ Βασιλικά'' - "Basilika"; no ''basilikos'' - "valdnieka-") - ap 888. gadu [[Bizantija]]s tiesu sistēmas [[Likumu revīzijas]] rezultātā izveidots likumu krājums, apkopots 60 grāmatās. Tulkojuma grieķu valodā un pārstāstu kompilācija. Sākotnēji dēvēts arī par "60 valdnieka grāmatām" (''τὰ βασιλικὰ ξ´ βιβλία''). Konstantīna VIII laikā (1025-1028)  tika veikta tālāka redakcija, un kopš XI gs. to sāka dēvēt par "Basilikām" ('''τὰ Βασιλικά''). Par pamatu ņemta [[Justiniāna kodifikācija]], izņemot novecojušās un praksei vairs neatbilstošās normas, esošās papildinot ar komentāriem, kā arī papildinot ar dažām jaunām normām, kas attiecās uz Baznīcu, no "[[Epanagoga]]s".
 +
 
 +
Skat. arī [[Nomokanons]]
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Pašreizējā versija, 2011. gada 16. februāris, plkst. 19.36

Basilikas jeb Valdnieka likumi (Τὰ Βασιλικά - "Basilika"; no basilikos - "valdnieka-") - ap 888. gadu Bizantijas tiesu sistēmas Likumu revīzijas rezultātā izveidots likumu krājums, apkopots 60 grāmatās. Tulkojuma grieķu valodā un pārstāstu kompilācija. Sākotnēji dēvēts arī par "60 valdnieka grāmatām" (τὰ βασιλικὰ ξ´ βιβλία). Konstantīna VIII laikā (1025-1028) tika veikta tālāka redakcija, un kopš XI gs. to sāka dēvēt par "Basilikām" ('τὰ Βασιλικά). Par pamatu ņemta Justiniāna kodifikācija, izņemot novecojušās un praksei vairs neatbilstošās normas, esošās papildinot ar komentāriem, kā arī papildinot ar dažām jaunām normām, kas attiecās uz Baznīcu, no "Epanagogas".

Skat. arī Nomokanons

Literatūra par šo tēmu

  • Bazilikas // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 166. lpp.
  • Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. - Zvaigzne: Rīga, 1977.

  • Freshfield, E. H., A Manual of Eastern Roman Law. - Cambridge University Press: Cambridge, 1928
  • Tellegen-Couperus O. A Short History of Roman Law. - Routledge: New York, 1993, pp. 138–141.

  • Basilicorum Libri LX. Series A: Textus; Series B: Scholia. 17 Bände. / Herman Jan Scheltema (Hrsg.) - Forsten: Groningen, 1953–1988
  • Procheiron. / Zachariä von Lingenthal, Hrsg. - Heidelberg, 1837
  • Marie Theres Fögen. Römische Rechtsgeschichten. Über Ursprung und Evolution eines sozialen Systems. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2002

  • Медведев И. П. Развитие правовой науки. // Культура Византии. Т.2. - Москва, 1989
  • Милов Л.В. Исследования по истории памятников средневекового права : сборник статей. // Под ред. Б. Н. Флори, А. А. Горского. - РОССПЭН: Москва, 2009, - 332 с. ISBN 978-5-8243-1105-1

Resursi internetā par šo tēmu