Atšķirības starp "Bataljons" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bataljons''' (no fr. ''bataille'' - "kauja"; fr. ''bataillon'', kr. ''батальон'') - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido vairākas [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpts [[Pulks|pulkā]] vai [[Brigāde|brigādē]]. XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]). 3-5 ''bataljoni'' veido [[Pulks|pulku]].
+
'''Bataljons''' (no fr. ''bataille'' - "kauja"; fr. ''bataillon'', kr. ''батальон'') - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu [[Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]], ko veido vairākas [[rota]]s (500-900 vīru). Ietilpst [[Pulks|pulkā]] (3-5 bataljoni veido pulku) vai [[Brigāde|brigādē]]. XIV-XV gs. ar jēdzienu ''bataljons'' apzīmēja [[Pīķneši|pīķnešu]] un [[Alebardisti|alebardistu]] [[karē]] ([[batālija]]) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu ''bataljonos'' ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā [[divizions]]).
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. augusts, plkst. 19.37

Bataljons (no fr. bataille - "kauja"; fr. bataillon, kr. батальон) - taktiska karaspēka apakšvienība lielākās daļas valstu bruņotajos spēkos, ko veido vairākas rotas (500-900 vīru). Ietilpst pulkā (3-5 bataljoni veido pulku) vai brigādē. XIV-XV gs. ar jēdzienu bataljons apzīmēja pīķnešu un alebardistu karē (batālija) - 100x100 vīri, kas veidoja "pīķu mežu". XVII gs. batālija tika sadalīta 4 karē, lai mazinātu pretinieka artilērijas uguns apdraudējumu (8 000-10 000 vīru). Jaunajos laikos, līdz ar regulāro armiju, dalījumu bataljonos ieviesa visās ieroču šķirās (artilērijā divizions).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 127. lpp.

  • Hew Strachan. European Armies and the Conduct of War. - London, 2005. ISBN 0-415-07863-6
  • Creveld Martin van. The Art of War: War and Military Thought. - Cassell: London, 2000. ISBN 0-304-35264-0
  • Jones Archer. The Art of War in the Western World. - University of Illinois Press, 2000. ISBN 0-252-06966-8

  • Georg Ortenburg. Waffe und Waffengebrauch im Zeitalter der Landsknechte. - Bernard & Graefe Verlag: Koblenz, 1984, ISBN 3-7637-5461-X
  • Gerhard Papke. Von der Miliz zum Stehenden Heer: Wehrwesen im Absolutismus. // Deutsche Militärgeschichte in sechs Bänden 1648-1939. - Pawlak: München, 1983, ISBN 3-88199-112-3

Resursi internetā par šo tēmu