Atšķirības starp "Bejī" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Bejī''' (no lat. ''baiulivus''; fr. ''bailli'', angl. ''bailiff'', vāc. ''Ballei'', kr. ''бейлиф, бальи'') - [[Karalis|karaļa]] ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - [[bejāža]]s, - pārvaldnieks (sākotnēji, nodokļu iekasētājs) ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā. [[Francijas karaliste]]s ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs ''bejī'' analogs bija [[senešals]]). XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā. Amats izveidots XII gs. un visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda ''bailli'', - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "[[Fogts|fogtu]]". Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordenī]] ([[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] šis amats bija [[zemes komturs]] jeb [[landkomturs]] - vāc. ''Landkomtur''). [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] šis amats tika dēvēts par "beilifu" (angl. ''bailiff'') un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem.
+
'''Bejī''' (no lat. ''baiulivus''; fr. ''bailli'', angl. ''bailiff'', vāc. ''Ballei'', kr. ''бейлиф, бальи'') - [[Karalis|karaļa]] ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - [[bejāža]]s, - pārvaldnieks (sākotnēji, nodokļu iekasētājs) ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā. [[Francijas karaliste]]s ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs ''bejī'' analogs bija [[senešals]]). XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā. Amats izveidots XII gs. un visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda ''bailli'', - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "[[Fogts|fogtu]]". Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordenī]] ([[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] šis amats bija [[zemes komturs]] jeb [[landkomturs]] - vāc. ''Landkomtur''). [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] šis amats tika dēvēts par "beilifu" (angl. ''bailiff'') un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. maijs, plkst. 10.18

Bejī (no lat. baiulivus; fr. bailli, angl. bailiff, vāc. Ballei, kr. бейлиф, бальи) - karaļa ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - bejāžas, - pārvaldnieks (sākotnēji, nodokļu iekasētājs) ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā. Francijas karalistes ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs bejī analogs bija senešals). XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā. Amats izveidots XII gs. un visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda bailli, - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "fogtu". Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks mūku bruņinieku ordenī (Teitoņu ordenī šis amats bija zemes komturs jeb landkomturs - vāc. Landkomtur). Anglijas karalistē šis amats tika dēvēts par "beilifu" (angl. bailiff) un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu