Atšķirības starp "Bejī" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| (16 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bejī''' (no lat. ''baiulivus''; fr. ''bailli'', angl. ''bailiff'', vāc. ''Ballei'', kr. ''бейлиф, бальи'') - [[Karalis|karaļa]] ierēdnis, tiesas | + | '''Bejī''' (no lat. ''baiulivus''; fr. ''bailli'', angl. ''bailiff'', vāc. ''Ballei'', kr. ''бейлиф, бальи'') - atkarībā no konteksta: |
| + | * '''1.''' [[Karalis|karaļa]] ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - [[bejāža]]s, - pārvaldnieks, sākotnēji nodokļu iekasētājs un tiesnesis, ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs [[Fogts|fogtam]]). Amatu ieviesa [[Filips II, Francijas karalis|Filipa II]] valsts administratīvās reformas ietvaros [[Francijas karaliste]]s ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs ''bejī'' analogs bija [[senešals]]). Bejī sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces [[Bruņniecība|bruņniecību]] nesaistītu karaļa galminieku. XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja [[Lielā franču revolūcija|Lielās franču revolūcijas]] laikā. Amats visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda ''bailli'', - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "[[Fogts|fogtu]]". | ||
| + | * '''2.''' Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordenī]] ([[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordenī]] šis amats bija [[zemes komturs]] jeb [[landkomturs]] - vāc. ''Landkomtur''). | ||
| + | * '''3.''' [[Jeruzalemes karaliste|Jeruzalemes karalistē]] augstākais karaļa ierēdnis, kurš pildīja gan augstākā tiesneša, gan premjerministra, gan karaspēka virspavēlnieka pienākumus. | ||
| + | * '''4.''' [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]] šis amats tika dēvēts par "bailifu" (angl. ''bailiff'') - tiesu izpildītājs, kurš pildīja tiesas uzdevumus, veica arestus utt. - un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem. | ||
| + | * '''5.''' Bez tam par ''bejī'' jaunākajos laikos tiek dēvēti tiesneši vairākās valstīs (piemēram [[Andoras principāts|Andoras principātā]] u.c.). | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
| 6. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://bse.sci-lib.com/article093709.html Значение слова "Бальи" в Большой Советской Энциклопедии] | ||
| + | * [http://dic.academic.ru/dic.nsf/bse/67100/Бальи Бальи - Словари и энциклопедии на Академике] | ||
| + | * [http://leviafan.h1.ru/_222_1_.htm Французское королевское гражданское и уголовное право] | ||
| + | * [http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/France/XIII/1280-1300/Kutymi_Bovezi/text.htm О должности бальи. / Филипп Бомануар “Кутюмы Бовези” (Coutumes Beauvaisis), 1282.] | ||
| + | * [http://society.polbu.ru/livancev_gosprav/ch07_all.html Ливанцев К.Е. Право периода X — XV вв. Источники права. // История средневекового государства и права.] | ||
| + | * [http://window.edu.ru/window_catalog/pdf2txt?p_id=8426&p_page=49 Кучма В.В. Государство и право Древнего мира и Средних веков] | ||
[[Kategorija:Tituli un amati]] | [[Kategorija:Tituli un amati]] | ||
Pašreizējā versija, 2011. gada 19. februāris, plkst. 20.27
Bejī (no lat. baiulivus; fr. bailli, angl. bailiff, vāc. Ballei, kr. бейлиф, бальи) - atkarībā no konteksta:
- 1. karaļa ierēdnis, tiesas administratīvā apgabala - bejāžas, - pārvaldnieks, sākotnēji nodokļu iekasētājs un tiesnesis, ar augstāko tiesu un administratīvo varu savā bejāžā (pēc pienākumiem un statusa ļoti līdzīgs fogtam). Amatu ieviesa Filipa II valsts administratīvās reformas ietvaros Francijas karalistes ziemeļos viduslaikos (dienvidu provincēs bejī analogs bija senešals). Bejī sava apgabala robežās bija apveltīts ar visplašākajām tiesas, nodokļu iekasēšanas un karaspēka mobilizēšanas funkcijām un tiesībām. Visbiežāk tika iecelts uz 3 gadu ilgu laika periodu, par kandidātu izvēloties kādu ar konkrētās provinces bruņniecību nesaistītu karaļa galminieku. XV-XVI gs. amata nozīmīgums samazinājās, bet to likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā. Amats visai ātri tika pārņemts arī ziemeļu kaimiņu zemēs, kur amats bija zināms kā "baljuw" - tiešs pārnesums no franču vārda bailli, - taču figurēja arī identisku amata pienākumu apzīmējumi citās valodās, piemēram, "drost", "drossaard" (Brabantē), "amman" (Briselē), "Meier" (Leuvenā, Asē), "schout" (Antverpenē), "amtmann" un "Ammann" (vācu zemēs un Šveicē). Vēlāk vācu zemēs šo amatu sākā dēvēt par "fogtu".
- 2. Kopš XIII gs. arī provinces pārvaldnieks mūku bruņinieku ordenī (Teitoņu ordenī šis amats bija zemes komturs jeb landkomturs - vāc. Landkomtur).
- 3. Jeruzalemes karalistē augstākais karaļa ierēdnis, kurš pildīja gan augstākā tiesneša, gan premjerministra, gan karaspēka virspavēlnieka pienākumus.
- 4. Anglijas karalistē šis amats tika dēvēts par "bailifu" (angl. bailiff) - tiesu izpildītājs, kurš pildīja tiesas uzdevumus, veica arestus utt. - un amats, gan ar izmaiņām statusā un pienākumos, saglabājies līdz jaunākajiem laikiem.
- 5. Bez tam par bejī jaunākajos laikos tiek dēvēti tiesneši vairākās valstīs (piemēram Andoras principātā u.c.).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 96. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Значение слова "Бальи" в Большой Советской Энциклопедии
- Бальи - Словари и энциклопедии на Академике
- Французское королевское гражданское и уголовное право
- О должности бальи. / Филипп Бомануар “Кутюмы Бовези” (Coutumes Beauvaisis), 1282.
- Ливанцев К.Е. Право периода X — XV вв. Источники права. // История средневекового государства и права.
- Кучма В.В. Государство и право Древнего мира и Средних веков
