Atšķirības starp "Berdjajevs Nikolajs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m (Resursi internetā par šo tēmu)
18. rindiņa: 18. rindiņa:
 
* [http://www.vehi.net/berdyaev/index.html Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке «Вехи»]
 
* [http://www.vehi.net/berdyaev/index.html Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке «Вехи»]
 
* [http://lib.ru/HRISTIAN/BERDQEW/ Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке Максима Мошкова]
 
* [http://lib.ru/HRISTIAN/BERDQEW/ Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке Максима Мошкова]
 +
* [http://hpsy.ru/authors/x210.htm Сочинения Бердяева в интернет-библиотеке HPSY.RU]
 
* [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1666 Бердяев Н.А. Основы религиозной философии. / факсимильное воспроизведение изданной впервые в 2007 году статьи Бердяева (по журналу "Вестник РХД" № 192, 2007) в интернет-библиотеке «ImWerden»]
 
* [http://imwerden.de/cat/modules.php?name=books&pa=showbook&pid=1666 Бердяев Н.А. Основы религиозной философии. / факсимильное воспроизведение изданной впервые в 2007 году статьи Бердяева (по журналу "Вестник РХД" № 192, 2007) в интернет-библиотеке «ImWerden»]
 
* [http://orel.rsl.ru/nettext/russian/berdyaev/rus%20idea.htm Бердяев Николай. Русская идея. (1946.)]
 
* [http://orel.rsl.ru/nettext/russian/berdyaev/rus%20idea.htm Бердяев Николай. Русская идея. (1946.)]
25. rindiņa: 26. rindiņa:
 
* [http://scepsis.ru/library/id_7.html Семёнов Ю. О русской религиозной философии конца XIX - начала XX века. - scepsis.ru]
 
* [http://scepsis.ru/library/id_7.html Семёнов Ю. О русской религиозной философии конца XIX - начала XX века. - scepsis.ru]
 
* [http://anthropology.rchgi.spb.ru/berdyaev/berd_i2.htm Волкогонова О.Д. Н.Бердяев, интеллектуальная биография]
 
* [http://anthropology.rchgi.spb.ru/berdyaev/berd_i2.htm Волкогонова О.Д. Н.Бердяев, интеллектуальная биография]
 +
* [http://www.kkovalev.ru/Berdiaev.htm Ковалев К. «Русская идея» кающегося аристократа.]
 +
* [http://yanko.lib.ru/books/philosoph/chernuy=phil_pola_i_lubvi_berd.htm Черный Ю.Ю.Философия пола и любви H.A. Бердяева. - Ин-т науч. информ. по обществ. наукам. - Наука, Москва, 2004. - 132 с.] ISBN 5-02-032736-0
  
 
[[Kategorija:B]]
 
[[Kategorija:B]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 13. marts, plkst. 10.30

Nikolajs Berdjajevs 1912. gadā

Nikolajs Berdjajevs (Бердяев Николай Александрович, 1874.-1948.) – filosofs, mistiķis, eksistenciālists, vehisma ideologs. Dzimis 1874. gada 6.(18.) martā Kijevā, Krievijas impērijā, (kavaliergvarda un Kijevas apriņķa muižniecības deputāta Aleksandra Berdjajeva un Alīnas, dzimušas kņazienes Kudaševas) ģimenē. Pamatizglītību ieguvis mājas apmācībā, pēc tam mācījies Kijevas kadetu korpusā. 1894. gadā uzsāka studijas Kijevas universitātē - sākumā dabaszinātņu fakultātē, pēc gada pārgāja uz juridisko fakultāti. 1898. gadā par piedalīšanos kreiso studentu nelegālo pulciņu darbībā, izslēgts no universitātes, tiesāts un izsūtīts uz Vologdas guberņu. Pēc tam dzīvoja Pēterburgā un Maskavā. 1898. gadā sāka publicēties. 1922. gadā (pēc vairākkārtējiem arestiem) emigrēja uz Berlīni, 1924. gadā uz Franciju. Daudz rakstīja un publicējās, laikā no 1925. līdz 1940. gadam bija žurnāla "Путь" (Ceļš) redaktors. Miris 1948. gada 24. martā Klamārā (pie Parīzes). Sava pasaules uzskata meklējumos sākotnēji aizrāvās ar marksismu. Ap 1901. gadu tajā vīlās un pievērsās Dieva meklējumiem mistikas atklāsmē. Par galveno izvirzīja indivīda „iekšējo“, „garīgo“ atbrīvošanos caur ticību (Brīvības filozofija, 1911., Radošās darbības jēga, 1916., u.c.). Savā koncepcijā apzīmēja kapitālismu par „necilvēcīgu iekārtu“, klasisko kristietību par „ekspluatācijas instrumentu“, atzina „komunistisko patiesību“, kas izpaužoties ražošanas sabiedriskošanā. Pēc Berdajeva domām alternatīva ir kristīgais eksistenciālisms jeb personālisms. Par vienīgo realitāti viņš uzskatīja subjekta „pastāvēšanu“, kura radošās darbības pamatā esot „absolūtā brīvība“, kas deducēta no „bezdibeņa“ (aizgūts no Bēmes. Šīs radošās darbības saturs esot t.s. „dievcilvēces dialektika“, mistērija, kad „Dievs dzimst cilvēkā un cilvēks dzimst Dievā“ (aizgūts no Dostojevska). „Dievcilvēka radošo darbību“ Berdajevs pārnes t.s. „jaunajos viduslaikos“, „ceturtās dimensijas“ viņpasaulē, radošu darbošanos šajā pasaulē uzskatot par bezcerīgu. ("Es un objektu pasaule", 1934., "Eshatoloģiskās metafizikas īss apskats. Radoša darbība un objektivizācija.", 1947., u.c.). Savā galvenajā darbā „Nevienlīdzības filozofija“ sociālo nevienlīdzību atzina par dabisku un „svētīgu“, bet karus kā vienu no cilvēces radošās attīstības dzinuļiem.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 48. lpp.
  • Berdjajevs Nikolajs. Jaunrades pasaule. "Jaunrades būtība" un radošās ekstāzes pārdzīvojums. // Grāmata. - Nr.3 (1992.), 33.-42.lpp.
  • Berdjajevs Nikolajs. Mākslas krīze (par futūrismu krievu mākslā 20. gs. sākumā). // Grāmata. - Nr.4 (1991.), 37.-42.lpp.
  • Berdjajevs Nikolajs. Kristietība, komunisms un eross / Nikolajs Berdjajevs; sast.un tukl. Igors Šuvajevs un Ansis Zunde. - Intelekts, Rīga, 1994.

  • Бердяев Н.А. Самопознание (Опыт философской автобиографии). - Москва, 1991

Resursi internetā par šo tēmu