Atšķirības starp "Bezzemnieku deputātu padome" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 16. februāris, plkst. 15.27

Bezzemnieku deputātu padomes - bezzemnieku sabiedriskās organizācijas, padomes, lauku apvidos, kuras izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gadā Vidzemes bezzemnieku kongresā izstrādājā instrukciju par bezzemnieku padomju organizēšanu lauku pagastos un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības.

Literatūra

• Greitjāne R., Vidzemes bezzemnieku padomju darbība, 1917.g. marts - 1918.g. februāris. - Zinātne: Rīga, 1986.
• Drīzulis A., Lielais oktobris Latvijā. - Zinātne: Rīga, 1987.
• Iskolata republika: sociālistiskā valstiskuma veidošanās Latvijā. / sast. Pēteris Bondarevs - Avots: Rīga, 1988., ISBN 5-401-00319-6

• Коммунистическая партия Латвии в Октябрьской революции 1917. Документы и материалы (март 1917 - февр. 1918). - Рига, 1963
• Борьба за советскую власть в Прибалтике. - Москва, 1967

Resursi internetā par šo tēmu

• Padomju tiesības Latvijas teritorijā pirmskara laikā, to raksturojums.

• Ezergailis, Andrew. The Latvian Impact on the Bolshevik Revolution: The First Phase: September 1917 to April 1918, East European Monographs no. 144. Boulder: East European Monographs, 1983, ISBN 088033035X