Atšķirības starp "Bezzemnieku deputātu padome" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku sabiedriskās organizācijas, [[padomes]], lauku apvidos, kuras 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gadā ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par '''bezzemnieku padomju''' organizēšanu lauku [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības. | + | '''Bezzemnieku deputātu padomes''' - bezzemnieku sabiedriskās organizācijas, [[padomes]], lauku apvidos, kuras izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gadā ''Vidzemes bezzemnieku kongresā'' izstrādājā instrukciju par '''bezzemnieku padomju''' organizēšanu lauku [[Pagasts|pagastos]] un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības. |
[[Kategorija:Latvija]] | [[Kategorija:Latvija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 16. novembris, plkst. 09.46
Bezzemnieku deputātu padomes - bezzemnieku sabiedriskās organizācijas, padomes, lauku apvidos, kuras izveidojās 1917. gada politiskās iekārtas maiņas rezultātā, pārņēma vietējo varu un pildīja pašvaldību funkcijas. 1917. gadā Vidzemes bezzemnieku kongresā izstrādājā instrukciju par bezzemnieku padomju organizēšanu lauku pagastos un to uzdevumiem: bezzemnieku padomēm bija jākļūst par revolucionāro spēku organizēšanas centriem, jānodrošina revolucionāro propagandu sabiedribā, jāaizstāv bezzemnieku intereses, jākontrole pagasta pašvaldības iestāžu darbība un jāveic nepieciešama pretdarbība, ja pašvaldību darbība neatbilst bezzemnieku interesēm, jāsekmē laukstrādnieku apvienošana arodbiedrībās, jānodrošina šķīrējtiesu veidošanu pagastos darba devēju un darba ņēmēju konfliktu regulēšanai. Tika pieprasīta nekavējoša privāto un mācītājmuižu konfiskācija un to nodošana pašvaldības iestāžu pārziņā, darba aizsardzības un socālās apdrošināšanas ieviešana u.c. prasības.
