Atšķirības starp "Bhutavada" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bhutavada''' (''bhūtavāda'') jeb elementālisms - [[Materiālisms|materiālistiskās]] filosofijas virziens, skola [[Senā Indija|Senajā Indijā]], | + | '''Bhutavada''' (''bhūtavāda'') jeb elementālisms - [[Materiālisms|materiālistiskās]] filosofijas virziens, skola [[Senā Indija|Senajā Indijā]], pieminēts jau [[Upanišadas|upanišadās]] un [[Mahābharata|Mahābharatā]]. Dažos avotos figurē kā [[lokajata]]s paveids.Saskaņā ar ''bhutavadas'' mācību, visas atšķirības starp lietām to īpašību ziņā rodas no atšķirībām šīs lietas veidojošo matērijas elementārdaļiņu savienojumos. Apziņa esot īpaša matērijas elementārdaļiņu savienojums, kas pēc savas rašanās var radīt sev līdzīgus savienojumus, bet citi savienojumi nevar izraisīt apziņas rašanos. Līdzīgi kā lokajatas sekotāji, ''bhutavadas'' piekritēji bija sensuālisti gnozeoloģijā un hedonisti ētikā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 50. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 50. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 13. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://ii.fmph.uniba.sk/~filit/fvb/bhutavada.html Bhutavada - Otvorenà filozofickà enciklopédia] | * [http://ii.fmph.uniba.sk/~filit/fvb/bhutavada.html Bhutavada - Otvorenà filozofickà enciklopédia] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://mirslovarei.com/content_fil/BXUTAVADA-JELEMENTARIZM-20404.html Бхутавада (элементаризм) - Мир словарей — Коллекция словарей и энциклопедий] | ||
[[Kategorija:Filosofija]] | [[Kategorija:Filosofija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 17. marts, plkst. 11.35
Bhutavada (bhūtavāda) jeb elementālisms - materiālistiskās filosofijas virziens, skola Senajā Indijā, pieminēts jau upanišadās un Mahābharatā. Dažos avotos figurē kā lokajatas paveids.Saskaņā ar bhutavadas mācību, visas atšķirības starp lietām to īpašību ziņā rodas no atšķirībām šīs lietas veidojošo matērijas elementārdaļiņu savienojumos. Apziņa esot īpaša matērijas elementārdaļiņu savienojums, kas pēc savas rašanās var radīt sev līdzīgus savienojumus, bet citi savienojumi nevar izraisīt apziņas rašanos. Līdzīgi kā lokajatas sekotāji, bhutavadas piekritēji bija sensuālisti gnozeoloģijā un hedonisti ētikā.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 50. lpp.
- Философский словарь / Под ред. И.Т. Фролова. - Политиздат, Москва, 1981. - 445 с.
