Atšķirības starp "Blombergi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | [[Attēls:Blomberg_Wappen.png|right|thumb|200px|]] | ||
| − | baroni '''fon Blombergi''' (vc. ''Blomberg'', kr. ''Бломберг'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā. Tā mazdēls Zigfrīds bija Rīgas arhibīskaps. [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis [[Maskavija]]s galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1859. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (''Zunzen''), Limbužu (''Limbuschen''), Basu (''Blomberg'') u.c. muižas. | + | baroni '''fon Blombergi''' (vc. ''Blomberg'', kr. ''Бломберг'') - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā. Tā mazdēls Zigfrīds (''Siegfried Blomberg'') bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). [[Vācu ordenis|Teitoņu ordeņa]] brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis [[Maskavija]]s galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas [[Brīvkungs|brīvkunga]] titulu. 1859. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (''Zunzen''), Limbužu (''Limbuschen''), Basu (''Blomberg'') u.c. muižas. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 4. oktobris, plkst. 09.44
baroni fon Blombergi (vc. Blomberg, kr. Бломберг) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā. Tā mazdēls Zigfrīds (Siegfried Blomberg) bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). Teitoņu ordeņa brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis Maskavijas galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. 1859. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (Zunzen), Limbužu (Limbuschen), Basu (Blomberg) u.c. muižas.
