Atšķirības starp "Bokseru dumpis" versijām
(jauns ieraksts) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bokseru dumpis''' jeb '''ihetuaņu sacelšanās''' - plaša mēroga sacelšanās | + | '''Bokseru dumpis''' jeb '''ihetuaņu sacelšanās''' (ķīn. 義和團起義, kr. ''ихэтуаньское восстание , боксёрское восстание'') - plaša mēroga sacelšanās no 1899. gada vasaras līdz 1901. gada septembrim Ķīnā, ideoloģiski vērsta pret Rietumu valstu diktātu un klātbūtni, kuru vadīja slepenā biedrība ''Ihetuaņ'' ("Taisnīguma un miera vienības"), kurā bija apvienojušās daudzas cīņas mākslu (t.s. "ķīniešu boksa") skolas un grupas (tāpēc literatūrā dēvēta par "bokseru" dumpi). Sākās Šaņdunas provincē pēc tam, kad 1898. gada maijā Vācijas ekspedīcijas korpuss okupēja Cindao ostu. Kustība pieņēma aizvien plašākus apjomus un jau organizētas formas. Ar lozungu "Atbalstīsim Cin, iznīcināsim ārzemniekus" dumpinieki grāva kristiešu baznīcas un misionāru namus, vajāja kristīgos ķīniešus, iznīcināja ārzemnieku tirdzniecības punktus. Visu valsti pārņēma niknums pret impērijā saimniekojošajiem ārzemniekiem, kurus vainoja visās nelaimēs. Kaut arī valdība centās atjaunot kārtību, sacelšanās pletās plašumā, tai simpatizēja arī vietējās varas pārstāvji. 1899.-1900. gados tā pārņēma visu valsts centrālo daļu. 1900. gada maijā Rietumu lielvalstu sūtņu sanāksmē tika nolemts sūtīt uz Pekinu karaspēka papildus kontingentu, misiju un vēstniecību apsardzei. 10. jūnijā sākās kaujas starp dumpiniekiem un britu viceadmirāļa Edvarda Seimūra (''Edward Hobart Seymour'') komandētais 2000 karavīru lielo ekspedīcijas korpusu. No jūnijas līdz augustam sākās cīņas pašā galvaspilsētā, kur dumpinieki ielenca un neveiksmīgi mēģināja ieņemt Rietumu valstu vēstniecību kvartālu. Rietumu lielvalstis sakoncentrēja 54 000 karavīru lielu grupējumu intervencei Ķīnā. Daudz labāk apbruņotais apbruņotais un disciplinētais rietumvalstu karaspēks ātri pārvarēja ihetuaņu pretestību un 14. augustā ieņēma galvaspilsētu, nodedzināja to, pēc kā sacelšanās apsīka. |
| + | |||
| + | ==== Resursi intyernetā par šo tēmu ==== | ||
| + | |||
| + | * [http://www.hrono.ru/sobyt/1800sob/1898boks.php "Боксерское" восстание в Китае в 1898 - 1901 - hrono.ru] | ||
| + | * [http://milresource.ru/Russia-China-Documents.html Россия-Китай: документальное приложение] | ||
| + | * [http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/China/XIX/1880-1900/Ihetuan/index.htm Восстание ихэтуаней. Документы и материалы / пер. Ду И-Сина, Н. М. Калюжной, В. С. Таскина. — М.: Наука, 1968] | ||
[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | [[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 14. maijs, plkst. 15.02
Bokseru dumpis jeb ihetuaņu sacelšanās (ķīn. 義和團起義, kr. ихэтуаньское восстание , боксёрское восстание) - plaša mēroga sacelšanās no 1899. gada vasaras līdz 1901. gada septembrim Ķīnā, ideoloģiski vērsta pret Rietumu valstu diktātu un klātbūtni, kuru vadīja slepenā biedrība Ihetuaņ ("Taisnīguma un miera vienības"), kurā bija apvienojušās daudzas cīņas mākslu (t.s. "ķīniešu boksa") skolas un grupas (tāpēc literatūrā dēvēta par "bokseru" dumpi). Sākās Šaņdunas provincē pēc tam, kad 1898. gada maijā Vācijas ekspedīcijas korpuss okupēja Cindao ostu. Kustība pieņēma aizvien plašākus apjomus un jau organizētas formas. Ar lozungu "Atbalstīsim Cin, iznīcināsim ārzemniekus" dumpinieki grāva kristiešu baznīcas un misionāru namus, vajāja kristīgos ķīniešus, iznīcināja ārzemnieku tirdzniecības punktus. Visu valsti pārņēma niknums pret impērijā saimniekojošajiem ārzemniekiem, kurus vainoja visās nelaimēs. Kaut arī valdība centās atjaunot kārtību, sacelšanās pletās plašumā, tai simpatizēja arī vietējās varas pārstāvji. 1899.-1900. gados tā pārņēma visu valsts centrālo daļu. 1900. gada maijā Rietumu lielvalstu sūtņu sanāksmē tika nolemts sūtīt uz Pekinu karaspēka papildus kontingentu, misiju un vēstniecību apsardzei. 10. jūnijā sākās kaujas starp dumpiniekiem un britu viceadmirāļa Edvarda Seimūra (Edward Hobart Seymour) komandētais 2000 karavīru lielo ekspedīcijas korpusu. No jūnijas līdz augustam sākās cīņas pašā galvaspilsētā, kur dumpinieki ielenca un neveiksmīgi mēģināja ieņemt Rietumu valstu vēstniecību kvartālu. Rietumu lielvalstis sakoncentrēja 54 000 karavīru lielu grupējumu intervencei Ķīnā. Daudz labāk apbruņotais apbruņotais un disciplinētais rietumvalstu karaspēks ātri pārvarēja ihetuaņu pretestību un 14. augustā ieņēma galvaspilsētu, nodedzināja to, pēc kā sacelšanās apsīka.
