Brālis bruņinieks

No ''Vēsture''
Versija 2014. gada 9. janvāris, plkst. 14.49, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
No kreisās uz labo: Tā Kunga kapa ordeņa, Joanītu (Maltas) ordeņa, Tempļa ordeņa, Sv. Jēkaba (San Iago) un Teitoņu ordeņa brāļi

Brālis bruņinieks jeb ordeņbrālis (vc. Ritterbruder) - mūku bruņinieku ordeņa - "Kristus kareivju" (milites Christi) - ierindas loceklis, zvērējis pret ļaunumu savā sirdī cīnītos ar svētu dzīvi, bet pret ārējo ļaunumu – kristīgās ticības ienaidniekiem – ar zobenu. Bez parastajiem mūka solījumiem (paklausības, šķīstības un nabadzības), deva arī solījumu dzīvi ziedot bruņotai cīņai ar ticības ienaidniekiem. Brāļi bruņinieki veidoja ordeņa karaspēka kodolu – smagi bruņoto kavalēriju, vai arī kalpoja kā komturejas karaspēka (karakalpu, pusbrāļu, brīvzemnieku karadraudzes) virsnieki sava komtura vadībā. Kļūstot par mūku bruņinieku, indivīds atsacījās no privātīpašuma kā tāda. Sadzīvē pakļauts stingrai mūku disciplīna – regulāras lūgšanas un kara vingrinājumi, askētisks apģērbs un uzturs, atturēšanās no izpriecām. Brāļi pat pili nedrīkstēja atstāt bez komtura atļaujas. Par statūtu pārkāpšanu bija paredzēti lielāki un mazāki sodi – brīdinājumi un ieslodzīšana. Izslēgšana no ordeņa un mūža ieslodzījums draudēja par vissmagākajiem noziegumiem: patvaļīgu bēgšanu no kaujas lauka, Dieva zaimošanu un homoseksuālismu.