Atšķirības starp "Brentano Francis" versijām
No ''Vēsture''
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Brentano_Franz.jpg|right|thumb|200px|Francis Brentan]] | [[Attēls:Brentano_Franz.jpg|right|thumb|200px|Francis Brentan]] | ||
| − | '''Francis Brentano''' (''Franz Brentano'', 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (''Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles''). Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: [[Teisms|teisma]] un [[sholastika]]s papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Brentano mācība ietekmēja [[Huserls Edmunds|Huserlu]], [[Heidegers Martins|Heidegeru]] u.c. Rietumeiropas filosofus | + | '''Francis Brentano''' (''Franz Brentano'', 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Dzimis 1838. gada 16. janvārī Marienbergā (''Marienberg bei Boppard am Rhein'') |
| + | |||
| + | Miris 1917. gada 17. martā (''Zürich'') katoļu intelektuāļu ģimenē. | ||
| + | |||
| + | Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (''Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles''). Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: [[Teisms|teisma]] un [[sholastika]]s papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas un analītiskās psiholoģijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Brentano mācība ietekmēja [[Huserls Edmunds|Huserlu]], [[Heidegers Martins|Heidegeru]] u.c. Rietumeiropas filosofus. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.). | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp. | * Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp. | ||
| + | ---- | ||
| + | * Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996. | ||
| + | * рентано Ф. О многозначности сущего по Аристотелю. // Богословие. Философия. Культурология. Вып. 4. - СП6, 1997 | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| 13. rindiņa: | 20. rindiņa: | ||
* [http://plato.stanford.edu/entries/brentano/ Franz Brentano - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | * [http://plato.stanford.edu/entries/brentano/ Franz Brentano - Stanford Encyclopedia of Philosophy] | ||
* [http://www.formalontology.it/brentanof.htm Franz Brentano's Immanent Realism - Theory and History of Ontology. A Resource Guide for Philosophers] | * [http://www.formalontology.it/brentanof.htm Franz Brentano's Immanent Realism - Theory and History of Ontology. A Resource Guide for Philosophers] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://elenakosilova.narod.ru/studia/brentano.htm Брентано Ф. О происхождении нравственного познания. - Алетейя, СПб., 2000] | ||
| + | * [http://www.philosophy.ru/library/twardowski/tw-o-brn.html Твардовский, К. Ф. Брентано и история философии. / Логико-философские и психологические исследования. - Москва, 1997] | ||
| + | * [http://elenakosilova.narod.ru/studia/brent2.htm Брентано, Ф. О любви и ненависти / Пер. с нем. А. А. Анипко] | ||
[[Kategorija:B]] | [[Kategorija:B]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. marts, plkst. 17.08
Francis Brentano (Franz Brentano, 1838.-1917.) – filosofs, ideālists. Dzimis 1838. gada 16. janvārī Marienbergā (Marienberg bei Boppard am Rhein)
Miris 1917. gada 17. martā (Zürich) katoļu intelektuāļu ģimenē.
Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles). Filosofijas pasniedzējs Vircburgā, pēc tam Vīnes universitātē. Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: teisma un sholastikas papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas un analītiskās psiholoģijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Brentano mācība ietekmēja Huserlu, Heidegeru u.c. Rietumeiropas filosofus. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.).
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.
- Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996.
- рентано Ф. О многозначности сущего по Аристотелю. // Богословие. Философия. Культурология. Вып. 4. - СП6, 1997
Resursi internetā par šo tēmu
- Franz Brentano Forschungsstelle - Institut für Philosophie, Universitat Würzburg
- Dieter Münch. Franz Brentano and phenomenology. / Lester Embree et al. ed., Encyclopedia of Phenomenology. - Kluwer, Dordrecht, 1997, p. 71 b - 75 b
- Franz Brentano - Stanford Encyclopedia of Philosophy
- Franz Brentano's Immanent Realism - Theory and History of Ontology. A Resource Guide for Philosophers
