Atšķirības starp "Brentano Francis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 19. marts, plkst. 17.22

Francis Brentan

Francis Brentano (Franz Brentano, 1838.-1917.) – filosofs, dominikāņu priesteris. Dzimis 1838. gada 16. janvārī Marienbergā (Marienberg bei Boppard am Rhein), katoļu intelektuāļu ģimenē. Studējis teoloģiju un psiholoģiju. Zinātņu doktora grādu ieguva 1862. gadā ar disertāciju "Par esošā daudzveidīgo nozīmi atbilstoši Aristotelim" (Von der mannigfachen Bedeutung des Seienden nach Aristoteles). Iestājies dominikāņu klosterī Grācā (Graz), 1864. iesvētīts par priesteri. 1866. gadā kļuvis par privātdocentu Vircburgā (Würzburg), ievēlēts par profesoru, taču tajā pašā gadā aizgājis no darba augstskolā. Kopš 1874, gada filosofijas ordinārprofesors Vīnes (Wien) universitātē, taču 1880. gadā atteicās no profesora amata un turpināja lasīt lekcijas kā privātdocents. Miris 1917. gada 17. martā (Zürich).

Izveidoja pats savu filosofisko koncepciju sistēmu: teisma un sholastikas papildinātu metafiziku. Brentano interešu galvenā sfēra bija psiholoģija. Pamatojoties uz empīrisko psiholoģiju, viņš izveidoja ideālistisku mācību par psihes fenomenu "intencionalitāti": objekts pastāv tikai kā subjekta "intencijas" (nodoma) priekšmets. Viņu uzskata par vienu no ideālistiskās vērtību teorijas un analītiskās psiholoģijas pamatlicējiem austriešu filosofijā. Brentano mācība ietekmēja Huserlu, Heidegeru u.c. Rietumeiropas filosofus. Galvenie darbi: "Psiholoģija no empīriskā viedokļa" (1874.), "Par tikumiskās izziņas izcelšanos" (1889.), "Filozofijas četras fāzes un tās pašreizējais stāvoklis" (1895.).

Zināmākie darbi:

• Psychologie vom empirischen Standpunkt, Leipzig (1874).
• Über die Gründe der Entmutigung auf philosophischem Gebiete, Wien (1874).
• Was für ein Philosoph manchmal Epoche macht, Wien/Pest/Leipzig (1876).
• Vom Ursprung sittlicher Erkenntnis, Leipzig (1889).
• Das Genie, Leipzig (1892).
• Das Schlechte als Gegenstand dichterischer Darstellung, Leipzig (1892)
• Über die Zukunft der Philosophie, Wien (1893)
• Meine letzten Wünsche für Österreich, in: Neue Freie Presse, 2./5./8. Dezember 1894.
• Die vier Phasen der Philosophie und ihr augenblicklicher Stand, Stuttgart (1895).
• Untersuchungen zur Sinnespsychologie, Leipzig (1907).
• Aristoteles und seine Weltanschauung, Leipzig (1911).
• Aristoteles’ Lehre vom Ursprung des menschlichen Geistes, Leipzig (1911).

Literatūra

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 54. lpp.

• Брентано Ф. Избранные работы. - Москва, 1996.
• рентано Ф. О многозначности сущего по Аристотелю. // Богословие. Философия. Культурология. Вып. 4. - СП6, 1997

Resursi internetā par šo tēmu

• Franz Brentano Forschungsstelle - Institut für Philosophie, Universitat Würzburg
• Dieter Münch. Franz Brentano and phenomenology. / Lester Embree et al. ed., Encyclopedia of Phenomenology. - Kluwer, Dordrecht, 1997, p. 71 b - 75 b
• Literatur von und über Franz Brentano im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek
• Bollnow O.F. Brentano, Franz, Gesammelte Philosophische Schriften. - Felix Meiner, Leipzig 1922-1930 (.pdf)

• Franz Brentano - Stanford Encyclopedia of Philosophy
• Franz Brentano's Immanent Realism - Theory and History of Ontology. A Resource Guide for Philosophers
• Barry Smith. Austrian Philosophy - The Legacy of Franz Brentano. / State University of New York at Buffalo

• Брентано Ф. О происхождении нравственного познания. - Алетейя, СПб., 2000
• Твардовский, К. Ф. Брентано и история философии. / Логико-философские и психологические исследования. - Москва, 1997
• Брентано, Ф. О любви и ненависти / Пер. с нем. А. А. Анипко