Atšķirības starp "Brodels Fernāns" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
m (→‎Resursi internetā par šo tēmu)
75. rindiņa: 75. rindiņa:
  
 
[[Kategorija:B]]
 
[[Kategorija:B]]
−
[[Kategorija:Vēstures zinātne]]
 

Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. jūnijs, plkst. 10.03

Fernāns Brodēls

Fernāns Pauls Ahils Brodels (Braudel, Paul Achille Fernand; 24.08.1902.-28.11.1985.) - vēsturnieks medievists, viens no t.s. Annāļu skolas veidotājiem. Dzimis 1902. gada 24. augustā Lumevillā (Luméville-en-Ornois), Meisas (Meuse) departamentā, provinces skolotāja dēls. 1908. gadā ģimene pārcēlās uz dzīvi Parīzē. Mācījies Voltēra licejā, studējis Sorbonnā, kuru absolvējis 1923. gadā. 1925.-1926. gadā obligātajā karadienestā okupācijas spēkos Vācijā. Līdz 1932. gadam skolotājs Alžīrā (sākumā Konstantinā, vēlāk licejā Alžīrā). Šajā laikā vācis materiālus savai disertācijai par Spānijas karaļa Filipa II laiku, apceļojis Spāniju, Itāliju, Dienvidslāviju. 1932. gadā Brodels sāk strādāt par skolotāju Parīzē - šajā laikā iepazinās un sadraudzējās ar Lisjēnu Fevru, vēstures profesoru Francijas koledžā (College de France) - tālākā Brodela dzīve bija visai cieši saistīta ar Fevru un tā vadīto žurnālu "Ekonomiskās un sociālās vēstures annāles" (Annales d'histoire économique et sociale). 1935. gadā viņš dodas uz Brazīliju, kur uzaicināts darbā par profesoru Sanpaulu (São Paulo) universitātē. 1937. gadā atgriezās Francijā un jau nākamajā gadā kļūst par pasniedzēju Augstāko un praktisko pētījumu skolā (Ecole Pratique des Hautes Etudes) Parīzē. 1939. gadā Brodels iestājās armijā, 1940. gadā nokļuva gūstā - sākumā karagūstekņu nometne Maincā, no 1943. gada stingra režīma karagūstekņu nometnē netālu no Lībekas, - kur sarakstīja monogrāfiju "Vidusjūra un Vidusjūras pasaule Filipa II laikā" (La Méditerranée et le monde méditerranéen à l'époque de Philippe II), kuru 1947. gadā aizstāvēja kā disertāciju un publicēja 1949. gadā. Atgriezies no gūsta sāka strādāt Sorbonnā. 1949. gadā mainīja darbu un sāka strādāt Francijas koledžā par Mūsdienu civilizācijas katedras vadītāju. 1956. gadā kļuva par Augstāko un praktisko pētījumu skolas VI, sociālo un ekonomikas zinātņu sekcijas (VI section de l'Ecole pratique des hautes études) prezidentu un ir šajā postenī līdz 1973. gadam (šo pētniecības institūtu par Rokfellera fonda piešķirtajiem līdzekļiem 1947. gadā bija izveidojis Fevrs). Bez tam pēc Fevra nāves (1956.) kļuva par žurnāla “Annāles. (Ekonomika. Sabiedrība. Civilizācija.)” (Annales. Economies. Sociétés. Civilisations) redaktoru. 1970. gadā, sastrīdējies ar kolēģiem redakcijā, aizgāja no darba žurnālā "Annāles" (paliekot par tā ierindas respondentu), un ar Forda fonda atbalstu izveidoja Zinātņu par cilvēku centru (Maison des sciences de l'homme), kļūstot par tā galveno administratoru. Miris 1985. gada 28. novembrī Koteazūrā (Cote d'Azur), Dienvidfrancijā.

Bibliogrāfija

  • Les trois premières années de la Révolution à Bar-le-Duc (D.E.S., 1922), publié en feuilleton dans Le Réveil de la Meuse, 1922-1923.
  • Les Espagnols et l’Afrique du Nord de 1492 à 1577, thèse secondaire publiée dans la Revue africaine, 1928, p. 184-233 et 351-462.
  • Les Espagnols en Algérie 1492-1792, chapitre IX de Histoire et historiens de l’Algérie, Paris, 1931, p. 231-265.
  • La Méditerranée et le monde méditerranéen à l'epoque de Philippe II, Paris, Armand Colin, 1949. Deuxième édition, 1966.
  • Navires et marchandises à l’entrée du port de Livourne (1547-1611), en collaboration avec Ruggiero Romano, Armand Colin, 1951, 127 p.
  • La longue durée, Annales, 1958, p. 725-753.
  • Histoire et sociologie, dans le Traité de sociologie, publié sous la direction de Georges Gurvitch, Paris, PUF, 1958.
  • Le déclin de Venise au XVIIe siècle, en collaboration avec Pierre Jeannin, Jean Meuvret et Ruggiero Romano, dans (it) Aspetti e cause della decadenza economica veneziana nel secolo XVII. Atti del convegno : 27 giugno-2 luglio 1957, Venise-Rome, 1961, p. 23-86.
  • (en) European Expansion and Capitalism : 1450-1650, dans Chapters in Western Civilization, New York, 1961, p. 245-288.
  • Le monde actuel, en collaboration avec Suzanne Baille et Robert Philippe, Paris, Belin, 1963. Réédité en 1987 sous le titre Grammaire des civilisations.
  • (it) Carlo V, dans I protagonisti della Storia universale, Milan, 1965, p. 113-140.
  • Civilisation matérielle et capitalisme (XVe-XVIIIe siècle), tome 1, Paris, Armand Colin, 1967.
  • Écrits sur l’histoire, Paris, Flammarion, collection Science, 1969, 315 p. (ISBN 2080810235)
  • (it) Conclusion du tome II de la Storia d’Italia, Milan, Einaudi, 1974. Publié en français en 1989 sous le titre Le modèle italien.
  • (dir.) La Storia e le altre scienze sociale, Bari, Laterza, 1974, 386 p.
  • (dir. avec Ernest Labrousse) de l’Histoire économique et sociale de la France, Paris, PUF, 1977.
  • (dir.) La Méditerranée. L’espace et les hommes, Paris, Arts et métiers graphiques, 1977.
  • (dir.) La Méditerranée. Les hommes et l’héritage, Paris, Arts et métiers graphiques, 1978.
  • Civilisation matérielle, économie et capitalisme (XVe-XVIIIe siècles), Paris, Armand Colin, 3 volumes, 1979.
  • L’Europe, Paris, Arts et métiers graphiques, 1982.
  • Oltremare. Codice casanatense, Franco Maria Ricci, 1984.
  • Venise, photographies de Folco Quilici, Paris, Arthaud, 1984.
  • (dir.) Le monde de Jacques Cartier, Paris, Berger-Levrault, 1984, 317 p.
  • La dynamique du capitalisme, Paris, Arthaud, 1985 (ISBN 2080811924)
  • L'identité de la France, Paris, Arthaud, 3 volumes, 1986.
  • Discours de réception à l’Académie française, Paris, Arthaud, 1986.
  • Une leçon d’histoire, colloque de Châteauvallon, 1985, Paris, Arthaud, 1986.
  • Grammaire des civilisations, Paris, Arthaud, 1987.
  • Le modèle italien, Paris, Arthaud, 1989.
  • Écrits sur l’histoire, tome II, Paris, Arthaud, 1990 (ISBN 2080813048)
  • Les écrits de Fernand Braudel. I : Autour de la Méditerranée, Paris, De Fallois, 1996.
  • Les écrits de Fernand Braudel. II : Les ambitions de l’histoire, Paris, De Fallois, 1997.
  • Les mémoires de la Méditerranée, Paris, De Fallois, 1998.
  • Les écrits de Fernand Braudel. III : L’histoire au quotidien, Paris, De Fallois, 2001.

Literatūra

  • Alain Brunhes. Fernand Braudel. - Josette Lyon: Paris, 2001
  • Pierre Daix. Braudel. - Flammarion: Paris, 1996
  • Giuliana Gemelli. Fernand Braudel. - Odile Jacob: Paris, 1996
  • François-Xavier Verschave. La maison-monde. Libres leçons de Braudel. - Charles-Léopold Mayer: Paris, 2005
  • Yves Lemoine. Fernand Braudel. Espaces et temps de l'historien. - Punctum: Paris 2005, ISBN ISBN 2-351-16006-1
  • Carlos Antonio Aguirre Rojas. Fernand Braudel und die modernen Sozialwissenschaften. - Leipziger Univ.-Verlag: Leipzig, 1999, ISBN 3-931922-93-6
  • Jörg Schmidt. Der historiographische Ansatz Fernand Braudels und die gegenwärtige Krise der Geschichtswissenschaft. Phil. Diss. - Ludwig-Maximilians-Universität: München, 1971

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Brodels_Fernāns&oldid=18150"