Atšķirības starp "Bruņinieks" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Smagi bruņotais jātnieks''', latviešu literatūrā bieži aplami dēvēts par '''bruņinieku''' - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā. Vēlāk, VII-XVII gs., [[Sizerens|sizerena]] [[vasalis]] jaunajos laikos no bruņiniekiem evolucionējušas sociālas kategorijas piederīgais. Plašākā nozīmē pie [[bruņniecība]]s piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - zemes kungu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku [[senjors]] vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb [[Benefīcijs|benefīciju]]. Sākotnēji bruņinieku pienākums bija personiski piedalīties sava senjora karaspēkā, vēlāk viņi ieguva tiesības savā vietā sūtīt bruņotu jātnieku. Vislielākā loma bruņiniekiem bija XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem un regulārajām armijām, tie pamazām zaudēja savu militāro nozīmi.
+
Atkarībā no konteksta:
  
XV.–XVI. gs. gaitā vasaļu-bruņinieku dzimtas, kas kā lēni bija ieguvušas [[muiža]]s, amatus un titulus, izveidoja [[bruņniecība|bruņniecību]] kā slēgtu [[kārta]]s korporāciju.
+
* '''1.''' '''Smagi bruņots jātnieks''' (an. ''man-at-arms'', fr. ''gendarmes'', kr. ''латник''), latviešu valodā dēvēts par '''bruņinieku''' - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā. Plašākā nozīmē pie [[bruņniecība]]s piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - zemes kungu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku [[senjors]] vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb [[Benefīcijs|benefīciju]]. Sākotnēji bruņinieku pienākums bija personiski piedalīties sava senjora karaspēkā, vēlāk viņi ieguva tiesības savā vietā sūtīt bruņotu jātnieku. Vislielākā loma bruņiniekiem bija XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem un regulārajām armijām, tie pamazām zaudēja savu militāro nozīmi.
 +
 
 +
* '''2.''' '''Bruņinieks''' (an. ''knight'', kr. ''рыцарь'') -  XV-XVII gs. izveidojusies dižciltīgo kategorija, [[Sizerens|sizerena]] [[vasalis]], no bruņiniekiem evolucionējušas sociālas kategorijas piederīgais, kura senči ieguvuši dižciltību un lēni ar militāro dienestu.. XV.–XVI. gs. gaitā bruņinieku dzimtas, izveidoja [[bruņniecība|bruņniecību]] kā slēgtu [[kārta]]s korporāciju.
  
 
Skat. arī: [[bruņas]], [[bruņniecības sols]], [[bruņniecības matrikula]], [[bruņinieku turnīrs]]
 
Skat. arī: [[bruņas]], [[bruņniecības sols]], [[bruņniecības matrikula]], [[bruņinieku turnīrs]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 7. janvāris, plkst. 14.55

Atkarībā no konteksta:

  • 1. Smagi bruņots jātnieks (an. man-at-arms, fr. gendarmes, kr. латник), latviešu valodā dēvēts par bruņinieku - sākotnēji smagi bruņots jātnieks Rietumeiropā un Centrāleiropā. Plašākā nozīmē pie bruņniecības piederēja visi laicīgie feodāļi (kuri praktiski visi paši piedalījās karadarbībā), bet šaurākā - zemes kungu vasaļi, kuru pamatpienākums bija militārais dienests sizerena labā tā karadraudzē - zvērot uzticību vasalis sniedza sizerenam roku, un ar to pašu roku senjors vasalim savukārt sniedza zemes lietošanas aktu jeb benefīciju. Sākotnēji bruņinieku pienākums bija personiski piedalīties sava senjora karaspēkā, vēlāk viņi ieguva tiesības savā vietā sūtīt bruņotu jātnieku. Vislielākā loma bruņiniekiem bija XII-XV gs, taču jau XVI gs., parādoties pastāvīgām armijām un uguns šaujamieročiem un regulārajām armijām, tie pamazām zaudēja savu militāro nozīmi.
  • 2. Bruņinieks (an. knight, kr. рыцарь) - XV-XVII gs. izveidojusies dižciltīgo kategorija, sizerena vasalis, no bruņiniekiem evolucionējušas sociālas kategorijas piederīgais, kura senči ieguvuši dižciltību un lēni ar militāro dienestu.. XV.–XVI. gs. gaitā bruņinieku dzimtas, izveidoja bruņniecību kā slēgtu kārtas korporāciju.

Skat. arī: bruņas, bruņniecības sols, bruņniecības matrikula, bruņinieku turnīrs

Resursi internetā par šo tēmu