Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņinieku matrikula''', '''Bruņinieku sols''' jeb ''' | + | '''Bruņinieku matrikula''', '''Bruņinieku sols''' jeb '''Bruņniecības grāmata''' (vāc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - pie [[bruņniecība]]s [[kārtas]] piederīgu dzimtu reģistrs, kas juridiski pamatoja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes bruņniecībā]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 7. februāris, plkst. 13.20
Bruņinieku matrikula, Bruņinieku sols jeb Bruņniecības grāmata (vāc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - pie bruņniecības kārtas piederīgu dzimtu reģistrs, kas juridiski pamatoja konkrēto dzimtu tiesības uz zemes valdījumiem, īpašumiem un visām augstāko kārtu privilēģijām. Mūsdienu Latvijas teritorijā Kurzemes bruņniecībā 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma
